Pirmdiena, 12. janvāris
Reinis, Reina, Reinholds, Renāts
weather-icon
+-16° C, vējš 1.21 m/s, Z vēja virziens

No vācu kolēģiem atpaliek par 25 gadiem

Gulbenes rajona policijas pārvaldes iecirkņa inspektors, policijas kapteinis Pēteris Zelčs kopā ar citiem Iekšlietu ministrijas akcijas “Policists, kuram es uzticos” uzvarētājiem maija beigās viesojās Vācijā, kur apmeklēja vairākas Vācijas pilsētas.

Gulbenes rajona policijas pārvaldes iecirkņa inspektors, policijas kapteinis Pēteris Zelčs kopā ar citiem Iekšlietu ministrijas akcijas “Policists, kuram es uzticos” uzvarētājiem maija beigās viesojās Vācijā, kur apmeklēja vairākas Vācijas pilsētas – Berlīni, Diseldorfu, Ķelni un Drēzdeni.
Latvijas policisti Berlīnes un Diseldorfas policijas nodaļās piedalījās semināros, kuros Vācijas kolēģi iepazīstināja ar turienes policijas pārvalžu struktūru, darba organizāciju, mērķiem un uzdevumiem. Berlīnes policijas pārvaldē akcijas uzvarētāji apmeklēja Policijas muzeju, kur iepazinās ar Berlīnes policijas vēsturi. Savukārt Diseldorfas policijas pārvaldē tika demonstrēts policijas tehniskais nodrošinājums, kā arī bija iespēja apmeklēt policijas īslaicīgās aizturēšanas izolatoru.
“Berlīnes policijas pārstāvji mūs iepazīstināja ar saviem pienākumiem, slodzi un atalgojumiem. Policijas pārvaldes prezidents pastāstīja, ka viņiem ceļu policijas kā struktūrvienības nemaz nav. Ir tikai kārtības policija un kriminālpolicija. Berlīnē ir apmēram 3,2 miljoni iedzīvotāju, uz šiem iedzīvotājiem ir 40 000 policistu, turklāt policijā vakanču nav. 3000 policistu strādā kriminālpolicijā. Viņu uzdevums ir strādāt ar smagajiem noziegumiem – slepkavībām, laupīšanām. Pie smagajiem noziegumiem pieskaitāmi arī robežpārkāpumi, kā arī demonstrācijas, jo Berlīnē dienas laikā notiek vismaz trīs četras demonstrācijas, kas prasa ne mazums policijas darbinieku pūļu. Kriminālpolicijas darbinieki strādā ar jauniešiem – demonstrantiem, lai izpētītu, kāds ir viņu neapmierinātības iemesls un kādēļ viņi rīko nekārtības,” stāsta P.Zelčs.
Policistus pēc darba netraucē
Berlīnē policija strādā trīs maiņās. Pirmā maiņa strādā septiņas stundas, otrā – astoņas, bet trešā – deviņas stundas. Dienā pilsētā kārtību nodrošina 75 līdz 100 ekipāžas, kā arī patruļdienests, kas pārvietojas pa pilsētu kājām.
“Vācu kolēģiem viss, protams, ir datorizēts. Dežūrdaļā sēž cilvēki, kas kontrolē, kur policists ir aizbraucis, ar ko viņš nodarbojas. Beidzot savu darbu, policists var droši doties mājās un neuztraukties, ka viņu kāds traucēs. Ja ir jāstrādā virsstundas, par tām attiecīgi arī maksā. Ārpus darba laika policistu uz darbu var izsaukt tikai ārkārtas situācijās,” stāsta P.Zelčs.
Vācijas kolēģi mūsu policistiem stāstīja arī par noziedzības līmeni savā valstī. Piemēram, Berlīnē dienā policijai vidēji ir apmēram 50 000 izsaukumu, 20 000 no tiem ir noziedzīgi nodarījumi. “Vācijas policija atklāj aptuveni 44 procentus no noziedzīgajiem nodarījumiem. Mēs varam lepoties, jo Latvijā atklāto noziegumu skaits ir nedaudz lielāks. Mēs atklājam apmēram 48 procentus noziegumu, lai gan mūsu tehniskais nodrošinājums ir ievērojami sliktāks,” spriež iecirkņa inspektors.
Negadījumos vainojama braucēju kultūra
Latvijā šobrīd aktuāls ir jautājums, kā samazināt bojāgājušo skaitu uz Latvijas ceļiem. Izrādās, ka Diseldorfā, kurā dzīvo vairāk nekā pusmiljons iedzīvotāju un diendienā tur uz darbu vēl iebrauc apmēram 280 000 cilvēki, gadā ir tikai 22 bojāgājušie.
“Satiksme tur ir ļoti intensīva, bet cietušo maz. Uzskatu, ka tas ir atkarīgs no satiksmes dalībnieku kultūras. Mums pie šī jautājuma vēl ilgi jāstrādā, turklāt visiem kopā – ne tikai policijai, bet arī visai sabiedrībai. Ceļu satiksmes negadījumos vainojami vienīgi paši braucēji un viņu kultūra. Mums kultūra no vāciešiem stipri atpaliek. Aizbraucot uz Rīgu un nostājoties pie krustojuma, jūties kā F1 sacīkstēs, kur tev ir jādomā, kā ātrāk pirmajam izbraukt no krustojuma. Vācijā viss notiek mierīgi. Ja kāds braucējs steidzas, cits piebremzē un palaiž,” iespaidos dalās mūsu rajona policists.
Jāpilda “idiota” tests
Kā Vācijas kolēģi cīnās ar braucējiem dzērumā? “Ja noturot uz ceļa, vadītāja asinīs tiek konstatētas 0,5 promiles alkohola, ceļu drīkst turpināt, bet, līdzko vadītājs ir izraisījis kaut vismazāko ceļu satiksmes negadījumu un asinīs tiek atklāta kaut 0,1 promile, vadītāju tiesā, viņam ir jāmaksā sods algas apmērā, kā arī jāšķiras no vadītāja apliecības uz trim mēnešiem.
Ja asinīs tiek konstatēta 1,1 promile – sods algas apmērā, un tiesības tiek atņemtas uz 1 līdz 2 gadiem, ja 1,6 promiles – autovadītāja apliecība tiek atņemta uz mūžu. Atsevišķos gadījumos ir iespēja pēc kāda laika vērsties tiesā. Ja tiesa maina lēmumu, ar vadītāju darbojas speciāla komisija, kurā ir gan neirologs, gan psihiatrs, un vadītājam ir jāizpilda tā saucamais “idiota” tests, kurā ir daudz vispusīgu un sarežģītu jautājumu. Savukārt mūsu policistiem nākas aizturēt autovadītājus, kam asinīs tiek konstatētas 2,5 un pat 3 promiles, bet šoferis vēl cenšas pierādīt, ka viņš nav dzēris,” saka P.Zelčs.
Par redzēto var tikai sapņot
Diseldorfas policijas pārstāvji Latvijas kolēģus iepazīstināja ar tehnisko nodrošinājumu un automašīnu ekspluatāciju. Izrādās, tur automašīnas ekspluatē tikai divus gadus, pēc tam tās tiek nomainītas.
“Pagaidām mēs par to tikai varam sapņot. Tur katrai ekipāžai ir viss nepieciešamais tehniskais nodrošinājums, lai varētu normāli strādāt. Apskatot Policijas muzeju, secinājām, ka mūsu dežūrdaļa šobrīd ir tādā līmenī, kāda viņiem tā bija astoņdesmitajos gados. Mēs no viņiem atpaliekam par apmēram 25 gadiem,” vērtē policists.
Akcijas uzvarētāji, protams, varēja aplūkot arī pilsētu vēsturiskās vietas.
“Ja salīdzina Berlīni ar bijušajām Rietumvācijas pilsētām, piemēram, Diseldorfu un Ķelni, tad Berlīne izskatās bālāka par tām, tomēr tā ir ļoti sakopta. Turklāt cilvēki tur ir kulturāli. Iebraucot pilsētā, pārsteidza, ka ielas malā bez uzraudzības stāv velosipēdi, kurus var iznomāt, norēķinoties ar kredītkarti. Kad esi aizbraucis uz otru pilsētas malu, ir tikai jāpiezvana un jāpasaka, kur atrodas velosipēds. Ja šeit būtu tāda situācija, pēc nedēļas policijā būtu pilns ar iesniegumiem par pazudušajiem velosipēdiem,” spriež P.Zelčs.
Vācijā netiek rīkoti akcijai “Policists, kuram es uzticos” līdzīgi pasākumi, taču vācu kolēģi domā, ka tas veicinātu un stiprinātu uzticību starp iedzīvotājiem un policiju.
Latvijas policistiem balva – brauciens uz Vāciju – šķita ļoti vērtīgs. “Varējām apskatīties un iepazīties ar kolēģu darbu. Ir vērts pamācīties no viņiem!” atzīst P.Zelčs.

Komentāri

Dzirkstele.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.