Vidzemes augstskolas Tūrisma organizācijas un vadības nodaļas nu jau 2.kursa trīs studentes pirms laika atgriezās mājās no prakses vietas Grieķijā.
Vidzemes augstskolas Tūrisma organizācijas un vadības nodaļas nu jau 2.kursa trīs studentes pirms laika atgriezās mājās no prakses vietas Grieķijā.
Starp viņām – arī gulbenietes Marika Nīmante, Iveta Petrovska. Viņas izturēja tikai 11 dienas, lai gan prakse bija paredzēta vairākus mēnešus hotelī “Luca” uz Rodas salas. 11.jūnijā meitenes atbēga mājās. Vidzemes augstskolas pārstāve Gita Pāvule, kas ir studentu prakses koordinatore, skaidro, ka ar šādu situāciju saskaras pirmo reizi. Augstskola gatavo vēstuli prakses starpniekam – grieķu firmai “Prostaff Ltd”, prasot paskaidrojumus par līgumsaistību nepildīšanu. G.Pāvule saka, ka izglītības iestāde, visticamāk, lauzīs sadarbības līgumu ar grieķu firmu “Prostaff Ltd”.
Tētis bija tālredzīgs
Par iespēju atgriezties mājās Marika, Iveta un studiju biedrene Liene Freimene (no Cēsīm) var pateikties Ivetas tētim, kas bija tālredzīgs, kad meitai ceļā uz Grieķiju līdzi iedeva “Visa” karti. Tāpēc jauniešiem bija iespēja tikt pie naudas.
Studentes saka – gūta sāpīga pieredze, ka nevienam nevar uzticēties, jo augstskola bija garantējusi studentiem civilizētus apstākļus. Taču, ierodoties tur, atņemtas mājupceļa biļetes un noskaidrojies, ka uzturēšanās šajā valstī ir nelegāla. Grieķijā studenti bijuši kā strādnieki, nevis praktikanti. Jaunieši iebilduši, pretī saņēmuši firmas “Prostaff Ltd” pārstāvja kliedzienus. “Mums meta ar pildspalvu, teica, ka sūdzēs mūs tiesā. Viņš arī piedraudēja, ka mēs nesaņemsim augstskolas diplomu, ja aizbrauksim mājās,” stāsta Marika.
“Mēs jutāmies tā, it kā būtu vainīgi, ka esam šurp atbraukuši,” saka Iveta. Viņa atzīst, ka Grieķijā izjusta šantāža, ka esi nelegāls strādnieks, ka tevi var nodot policijai, var iesūdzēt tiesā. Taču meitenes neļāvās samulsināšanai.
Augstskola nebija informēta, ka Atēnās studentiem atņems mājupceļa biļetes, ka prakses vietā piedāvās neatbilstošu darbu celtniecībā. G.Pāvule uzsver, ka pērn augstskolas studenti praksē Grieķijā pārliecinājušies, ka tur “prasa daudz strādāt un ir grūti”. Taču pirmo reizi augstskola saskaras ar situāciju, kad no prakses atgriežas mājās pēc dažām dienām.
Dienas garas kā mēneši
Marikai un Ivetai aizvadītās 11 dienas Grieķijā likušās “bezgala garas”. Arī meiteņu tuvinieki apliecina, ka nav varējuši mierīgi gulēt. Ivetas mamma Vēsma Petrovska saka, ka ir lepna par meitu, kas tomēr apliecinājusi attapību un prasmi pastāvēt par sevi neordinārā situācijā, ar kādu nekad līdz šim nav nācies sastapties.
“Kad sūtīju meitu praksē uz ārzemēm, nebija pat vismazākās nojausmas par nelabu iznākumu. Tiesa, savādi bija tas, ka pēdējā brīdī saņēmām norādi sarūpēt formu darbam viesnīcā. Bija vajadzīgi melni svārki un divas baltas blūzes, kā arī melnas kurpes gandrīz bez papēža,” stāsta māte.
Tētis Aivars Petrovskis saka, ka bijis smagi dzirdēt, kā meita raud telefona klausules otrā galā Grieķijā. “Ja Ivetai nebūtu līdzekļu, ja es nebūtu līdzi iedevis “Visa” karti, tad viņa mājās netiktu. Tas ir briesmīgi. To dienu pārdzīvojums ir atmiņā, taču tagad esam samierinājušies ar notikušo. Kas bijis, tas bijis. Mācība ir gūta,” saka viņš.
Iveta saka, ka visvairāk bijusi satriekta par darba devēja attieksmi viesnīcā. “Tur neviens nebija ieinteresēts mums kaut ko iemācīt, visi gaidīja jau rezultātu – strādniekus ar noteiktu kvalifikāciju,” klāsta viņa. Viņas pienākums viesnīcā ir bijis strādāt bārā, jaukt kokteiļus, kas līdz šim nebija mācīts. Grieķijā nebija neviena, kas ierāda šo darbu, tāpēc viņai nācies darboties uz savu roku.
Šokē seksuāla uzmācība
Studenti prakses vietā ir strādājuši par vēdera tiesu un jumtu virs galvas. “Pusdienās un vakariņās deva ēst to, kas hotelī bija palicis pāri,” stāsta Marika.
Liene praksē bija devusies kā istabene, bet viņai lika strādāt celtniecības objektā. Ar dzelzs birsti bija jāberž krāsa. Marika stāsta: “Liene teica, ka būvobjektā vīrieši viņai stāvējuši apkārt un gaudojuši kā vilki. Tas bija briesmīgi. Viņa jutās neaizsargāta. Liene no darba katrreiz pārnāca raudādama. Kad viņai bija rokas brūcēs, netika arī nodrošināta medicīniskā aprūpe.”
Viņa, lai pasargātu sevi no pārmērīgās vīriešu intereses, katrreiz, pirms izgāja uz ielas, ietinās lielā lakatā. Marika pati bija šokā, kad viens no firmas “Prostaff Ltd” pārstāvjiem viņu iesaucis kabinetā un nepārprotami izteicis piedāvājumu, sakot, ka Marika viņu interesē kā sieviete. Tad meitenei bijis skaidrs, ka jāatgriežas mājās.
Jaunietes atteicās pildīt netaisnīgos darba devēju nosacījumus praksē, tāpēc viņām likts doties projām, nesaņemot nekādu atlīdzību par aizvadītajām darba dienām.
“Mēs tobrīd ēdām zirņu putru, kad mums pateica: “Tūlīt nolieciet karotes un pazūdiet no šā hoteļa!” Tā arī izdarījām. Nolikām karotes un gājām projām,” stāsta Marika. Meitenes esot gājušas uz pludmali.
“Tajā brīdī nezinājām, kā tiksim mājās. Domājām, ka tur būs jānakšņo. Uz krekliem mugurpusē ar pildspalvu uzrakstījām “Help!” un tādas gājām gar Vidusjūras krastu. Mums patiešām piedāvāja darbu kādā citā pludmales viesnīcā, turklāt par daudz lielāku atalgojumu, nekā mums solīja prakses vietā. Taču līdz tam nenonācām. Viss beidzās laimīgi, jo sazvanījāmies ar tuviniekiem, uzzinājām, ka ir rezervētas biļetes. Devāmies uz salas lidostu. Tur palikām pa nakti. Tad lidojām uz Atēnām, no turienes uz Berlīni un tad uz Rīgu,” stāsta Marika.
Kas ir vainīgs?
Kāpēc tā noticis, kas ir vainīgs? Meitenes nezina. “Augstskola mūs nespieda braukt uz Grieķiju. Vienkārši piedāvāja tādu variantu. Teica, ka pirmo gadu prakses vieta būs tur. Mēs paļāvāmies uz augstskolu. Brīnos, kāpēc iepriekš nepārbaudīja, ko īsti mums piedāvā Grieķijā,” saka Marika. Augstskolā vadība bija šokā, šonedēļ uzzinot no studentēm patiesību par praksi Grieķijā. “Viņi teica, ka neko nesaprot, jo līdz šim neviens trauksmes ziņu uz augstskolu nebija sūtījis,” saka Marika. Viņa atzīst, ka nebija iespēju no Grieķijas sazināties ar augstskolu, jo viesnīcā bijis atļauts nedēļā tikai diviem cilvēkiem kopā desmit minūtes pavadīt pie datora, lai nosūtītu elektroniskas vēstules uz mājām. “Ko cilvēks var paspēt piecās minūtēs?” jautā Marika.
