Daukstu pagasta zemnieku saimniecības “Pļavnieki” saimnieki Ingrīda un Guntars līgotājiem piedāvā svaigus kāpostus, salātus, dilles un redīsus.
Daukstu pagasta zemnieku saimniecības “Pļavnieki” saimnieki Ingrīda un Guntars līgotājiem piedāvā svaigus kāpostus, salātus, dilles un redīsus.
“Jāņos, kas nav iedomājami bez siera, alus, mednieku desiņām un šašlika, labi garšos arī salāti, kas gatavoti no svaigiem kāpostiem. Šogad svaigos kāpostus piedāvājam agri. Tos var iegādāties ne tikai gulbenieši, bet arī visi, kas iepērkas “Madara “89” veikalos Smiltenē, Valkā un Limbažos,” stāsta I.Sebre.
Kāpostus 300 kvadrātmetru siltumnīcā “Pļavnieku” saimnieki audzē pirmo gadu. Ideja gūta, pārlapojot žurnālu “AgroTops” un uzzinot, kā agros kāpostus siltumnīcās audzē kurzemnieki.
“Tas, vai nākamajā gadā palielināsim kāpostu apjomu, ir atkarīgs no cenas un pieprasījuma. Ja tas būs, tad būs arī piedāvājums. Šis pavasaris ir apliecinājis, ka pieprasījums šobrīd ir ārkārtīgi liels,” pārliecinājusies I.Sebre.
Pirmais zemnieku saimniecības piedāvājums dārzeņu cienītājiem bija svaigi sīpolloki, tad redīsi, salāti un dilles.
“Šogad pavasaris bija vēls un auksts, tāpēc veicināja pieprasījumu pēc agrajiem zaļumiem un īpaši pēc redīsiem, kam ir jau trešā aprite, salātiem – otrā. Lepojamies, ka mūsu redīsi var konkurēt ar importētajiem Holandes redīsiem,” stāsta “Pļavnieku” saimniece. Tiklīdz būs novākta svaigo kāpostu raža, to vietā tiks dēstīti tomāti. Vēl citā siltumnīcā pēc redīsu un salātu novākšanas sakņosies gurķu dēsti vēlākai rudens ražai. G.Sebris sola, ka arī pirmos gurķus patērētājiem lielākā vairumā piedāvāšot uzreiz pēc Jāņiem. Augusta beigās un septembra sākumā trešo reizi pircēji varēs iegādāties svaigus lokus un dilles. Tas ir laiks, kad dārzos sīpolu raža jau novākta, bet cilvēki labprāt pērk svaigus lokus.
Saimnieki stāsta, ka salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, akcents esot likts uz dzeltenajiem tomātiem.
“Tā rīkojamies tāpēc, ka trūkst dzelteno. Visiem interesē sortimenta dažādība, tāpēc dārzeņu audzētājiem jābūt elastīgiem,” izpētījis G.Sebris.
“Pļavnieku” siltumnīcās audzētie dārzeņi ir ekoloģiski tīri, jo netiek izmantotas ķimikālijas. Vienīgi pirms dēstu ielikšanas siltumnīcās augsne tiek dezinficēta, lai pasargātu stādus no slimībām.
Ar deviņu siltumnīcu aprūpi šobrīd saimnieki tiek galā vieni, bez citu palīdzības, jo uzskata, ka platība nav tik liela, lai algotu strādnieku. Rosība siltumnīcās sākas pulksten četros rītā, pieklust pa karsto dienas daļu, lai atsāktos pēcpusdienā un ilgtu līdz vēlai vakara stundai. Stādus neiepērk, bet izaudzē paši.
Ingrīda un Guntars apsvēruši iespēju ierīkot lielu apkurināmu siltumnīcu, bet tam nepieciešami vismaz 20 000 latu. Ja darbi labi veiksies, tad jau šoruden tiks veidots apjomīgs dārza zemeņu stādījums. Tam jau noskatīta saulaina vieta.
