13.jūnijā Latvijas televīzijā notika konference “Sibīrijas bērni”, kas bija ļoti emocionāls pasākums.
13.jūnijā Latvijas televīzijā notika konference “Sibīrijas bērni”, kas bija ļoti emocionāls pasākums.
Konferencē piedalījās vairāk nekā 400 cilvēki no Latvijas un Krievijas, kuri kā bērni 1941.gada 14.jūnijā tika izvesti uz Sibīriju. Konferenci atklāja kinooperatore Dzintra Geka. Uzstājās apmēram 20 cilvēki: Sandra Kalniete, Gunārs Toms, Ilmārs Knaģis, Dzintars Vītols, Gunārs Resnis, Ina Druviete, Velta Jurjāne, Juris Vidiņš un citi. Vairāk nekā divas stundas klausījāmies smagos likteņstāstus.
Kopā ar mani no mūsu pilsētas bija Mirdza Sīle. Viņas dzimtā vieta ir Balvu rajona Baltinavas pagasta “Mežārēs”. Mirdza atceras, ka zemīte nebijusi liela, bet labi iekopta. Bez mātes un tēva ģimenē auguši trīs bērni. Tēvs bijis aizsargs un Baltinavas pagasta loceklis. Krieviem ienākot Latvijā, tēvs jutis, ka nebūs labi. Viņš paņēmis šauteni un iegājis mežā pie partizāniem, domādams, ka sievu ar tik maziem bērniem neaiztiks. 14.jūnijs četrus gadus vecajai Mirdzai bijis liktenīgs, jo kopā ar māti, brāli un māsiņu nokļuvuši Krasnojarskas novada Nazarovas rajonā. 1946. gadā māte ar diviem bērniem atbēgusi uz Latviju, jo brālis Gunārs jau bija noslīcis. 1952.gadā atkal māti ar abām meitenēm apcietināja un par nelegālu bēgšanu otro reizi nosūtīja uz Sibīriju. Tikai 1957.gadā Mirdzai Sīlei bija iespēja atgriezties dzimtenē. 1944.gada 30.jūnijā tēvs tepat bija kritis mežos no partizānu lodes, bet kapa vieta vēl šodien nav zināma. Es Mirdzu pazinu daudzus gadus, bet neko par viņas likteņgaitām nezināju.
Es esmu lepna par savu tautu, kas tik daudz pārcietusi, turas, ir stipra un vienota. Tiem, kas vēl dzīvi, vajag stāstīt jaunatnei šīs tumšās vēstures lappuses. Zinu, ka skolā par šo tēmu nerunā. Tāpat 14.jūnijā pie Gulbenes stacijas atceres brīdī neredzēju nevienu skolotāju, kas būtu atnācis ar bērnu grupiņu. Paldies, ka ir vanadzēni un gaidiņas. Šīs jauniešu organizācijas piedalās visos pasākumos.
Mēs abas ar Mirdzu Sīli sakām sirsnīgu paldies konferences “Sibīrijas bērni” organizētājiem Dzintrai Gekai, Dzintāram Vītolam, Gunāram Resnim, Jurim Vidiņam un Gunāram Tomam.
