Ušuru purvā kūdras izstrādē šobrīd nodarbinātas divas firmas – Daukstu pagasta SIA “Ušuru kūdra” un SIA “Silgulda”.
Ušuru purvā kūdras izstrādē šobrīd nodarbinātas divas firmas – Daukstu pagasta SIA “Ušuru kūdra” un SIA “Silgulda”.
SIA “Silgulda” apsaimnieko 97 hektārus no kopējās Ušuru purva platības, kas ir apmēram 200 hektāri. Firmai ir noslēgts nomas līgums ar Līgo pagastu. Kūdras ieguve notiek visā firmai piederošajā platībā. Gadā plānots izstrādāt 20 000 kubikmetrus kūdras. SIA “Ušuru kūdra” apsaimnieko 85 līdz 87 hektārus, kas šo platību ir privatizējusi.
“Šaubos, vai šogad izdosies izpildīt izstrādes plānu, jo vēl neesam sākuši kūdras rakšanu. Tas ir tāpēc, ka pavasaris bija lietains, bet pārliekais mitrums traucēja savākt jau pērn sagatavotās kūdras briketes. Pat tagad savācējtehnika dažviet iegrimst un tās izvilkšanai jāņem palīgā traktors. Tiklīdz būs novākta agrāk sakrautās un izžuvušās kūdras briketes, uzsāksim rakšanu,” stāsta Ņina Travina, kas ir darbu vadītāja abām firmām.
Ušuru purvā, izmantojot noteiktu ražošanas tehnoloģiju, galvenokārt iegūst griezto kūdru. “Šajā purvā līdzīgi kā citviet Latvijā lieto Vācijā ražotas pašgājējmašīnas “Steba”, kas kūdras blokus izgriež no 80 centimetrus dziļa slāņa un novieto uz karjera malas žāvēšanai,” skaidro darbu vadītāja. Strādniekiem ar rokām izgrieztie bloki jāsaliek kaudzēs, lai tie saulē izkalstu.
“Šogad pēc citu parauga blokus sākām likt nevis kaudzēs, bet garās sienās, zem tām paklājot melno plēvi. Kūdras briketes labāk žūst. Arī strādnieki atzīst, ka sienu veidot ir vieglāk nekā kaudzi,” stāsta Ņ.Travina. Sienā sakrautie kūdras bloki saulē žūst vairāk nekā mēnesi. Lietus laikā darbu purvā pārtrauc.
Abas firmas ar strādniekiem vispirms paraksta pagaidu līgumu. Pārbaudes laiks iesācējiem ir mēnesis. Ja strādnieks šo laiku veiksmīgi iztur, noslēdz līgumu uz visu sezonu. Vasarā darbā piesakoties arī skolēni, bet bieži vien ilgāk par dažām dienām neizturot.
“Darbs purvā nav viegls – saule, karstums, putekļi, nogurst mugura. Ja kūdras bloks ir mitrs, tas var svērt pat piecus kilogramus, ja paspējis pažūt – kilogramu. Parēķiniet, cik kilogramu dienā strādnieks pārcilā ar rokām, lai izveidotu 100 metrus garu kūdras bloku sienu. Tāpēc mums ir liela kadru mainība, tomēr ir pat pensijas vecuma cilvēki, kas te strādā jau daudzas sezonas,” stāsta Ņ.Travina. Ja dienā strādnieks nokrauj 100 metru sienu, viņš rēķinās, ka ir nopelnījis 10 latus. SIA “Ušuru kūdra” purva teritorijā izrakto bloku līniju garums esot 226 metri. Naskākie strādnieki ar to tiekot galā divās dienās, nopelnot 22 latus. Ikviens esot ieinteresēts paveikt vairāk, jo maksa par padarīto darbu ir atkarīga no veikuma apjoma. Darbdiena sākas pulksten 7.00 un ilgst līdz pulksten 16.00.
“Ja izdosies šovasar karavānās jeb bērtnēs savākt visu izrakto kūdru, tad cilvēkiem darbs būs arī ziemā, jo kūdru vajadzēs iekraut lielajos furgonos,” stāsta Ņ.Travina. Vasarā SIA “Silgulda” paraksta darba līgumu ar 30 strādniekiem. Tāds pats skaits esot arī SIA “Ušuru kūdra”, tikai pagaidām tā nodarbinot 12 cilvēkus. Cītīgākas esot sievietes.
Ušuru purvā iegūto griezto kūdru ved uz Holandi, Vāciju, Beļģiju un Itāliju, kur tai pievieno dažādus mikroelementus, gatavojot dārzkopībā izmantojamu kūdras substrātu. Ārzemju firmas ar kūdras izstrādātājām firmām noslēdz līgumu par noteiktu kūdras daudzuma piegādi. Piemēram, ar Holandi parakstīts līgums par 5000 tonnu piegādi sezonā.
Ņ.Travina stāsta, ka 200 hektāri ir tā purva platība, kur šobrīd notiek darbi, bet ieguves iespējas ir vēl lielākas, tikai purvs jāatbrīvo no krūmiem, jāierīko novadgrāvji un tamlīdzīgi, bet tam ir vajadzīgi līdzekļi. Darbu vadītāja cer, ka arī Ušuru purvā kādreiz strādās ekskavators, kas kūdru uzreiz spēs izgriezt 1,6 metru dziļumā.
Ņ.Travina atceras, ka grieztās sūnu kūdras ieguve purvā sākusies 1995.gadā, firma “Silgulda” darbus sākusi veikt 1998.gadā, bet frēzkūdra gatavota jau 1972.gadā.
***
Fakti
– Latvijā apzināti 6,8 tūkstoši purvu. Kūdras krājumi tajos ir 1,5 miljardi tonnu. Salīdzinājumam: Lietuvā – 0,9, Igaunijā – 2,4 miljardi tonnu.
– Pēc kūdras krājumu daudzuma uz vienu iedzīvotāju Latvija ir apmēram 8.vietā pasaulē.
– Ir izstrādāti apmēram seši procenti no Latvijas kūdras krājumiem.
– Vidējais kūdras slāņa biezums Latvijas purvos ir aptuveni 1,8 metri.
– Rūpniecisko kūdras krājumu Latvijā pietiks vēl 400 gadus.
