Anda, Ance un agate: aug, spēlējas un smaida. Otrdien kādai rīdziniecei piedzimuši trīnīši – visi puikas.
Anda, Ance un agate: aug, spēlējas un smaida.
Otrdien kādai rīdziniecei piedzimuši trīnīši – visi puikas. Viņi ir šāgada otrie trīnīši Latvijā. Viņus apsveica arī mūsu trīnīšu – Andas, Ances un Agates – vecāki Arta Bērziņa un Jānis Katans.
Arta “Dzirkstelei” saka, ka viņiem tagad ir trīs znotiņi. “Tagad mums vairs nebūs jābrauc pie aprīlī dzimušajiem Polijas trīnīšiem, arī Latvijā būs trīs puikas,” smej trīnīšu mamma.
Mūsu trīnītēm pēc dažām dienām paliks pieci mēneši. Ūdensvīra zvaigznājā dzimušās meitenītes ir rātnas un mierīgas. “Piecos mēnešos mēs vēl nevienu nakti neesam sēdējuši nomodā. Protams, mazulēm gadās reizēm sarīkot kādu “koncertu”, kad mammai no rīta bijis saldākais miegs, bet kopumā viņas ir mierīgas,” saka Arta. Meitiņas esot viegli atpazīt. Ance ir par kilogramu vieglāka nekā abas pārējās māsas. Vecāki viņu sauc par modeli. Anda ir ļoti mierīga, bet Agatei reizēm patīk gražoties, tādējādi iznāk, ka pārējie ģimenes locekļi viņai pievērš visvairāk uzmanības, tomēr arī Ance prot dabūt visu, ko vēlas. Agate gan izskatā, gan arī raksturā ir līdzīgāka tētim, abas pārējās ir mammas meitiņas. Mazās trīnītes nupat sāk pievērst uzmanību arī cita citai. “Meitiņas labprāt spēlējas ar grabuļiem, smaida. Agate māk jau apgriezties uz muguras. Drīz sāks nākt arī zobiņi. Meitiņas piedzima priekšlaikus, tomēr viņas šobrīd ir attīstījušās tā, it kā būtu dzimušas laikā,” stāsta mamma.
Runā, ka dvīņiem un trīņiem ir daudz kopēja, ka viņi jūt cits citu. “Nav tā, kad viena sāk raudāt, tad pārējās divas arī sāks raudāt. Viena var gulēt, bet pārējās māsas tikmēr var pagražoties, tas netraucē,” atzīst trīnīšu mamma. Pašreiz aprūpēt meitiņas esot viegli. Daudz palīdz arī vecākie bērni – Kristīne un Miķelis. “Grūtāk būs tad, kad sāks skriet kājām. Vieglāk ir tad, kad esam kopā ar dzīvesbiedru, tomēr galvenais – ne par ko neuztraukties – drusciņ paraudās, bet gan jau tiksim galā,” saka Arta.
Arta Bērziņa domā, kā būtu, ja viņai būtu bijis tikai viens bērns.
“Es arī šobrīd visu paspēju – mācos augstskolā, divreiz nedēļā braucu uz Lizumu uz aerobiku, kā arī uz Cesvaini uz baseinu,” stāsta viņa.
Trīnīšu vecāki priecājas, ka viņiem tik daudzi ir palīdzējuši, bet problēmas ģimenei joprojām sagādā šaurie dzīves apstākļi. “Bijām jau noskatījuši māju Launkalnes pusē, tomēr to neizdevās iegādāties. Negribētos iet prom no šīs puses, tomēr – ja apstākļi spiedīs, nekas cits neatliks. Vecākie bērni arī drīz sāks mācīties citviet, arī tētim darbs ir Rīgā,” spriež Arta. Tādēļ pabalstus viņi izmantos, iekārtojot jauno dzīvesvietu.
