Kad ārā līst lietus, mēs vienmēr tveram lietussargu. Retāk to mūsdienās izmantojam kā saulessargu, bet vai zinām, kāda ir tā vēsture?
Kad ārā līst lietus, mēs vienmēr tveram lietussargu. Retāk to mūsdienās izmantojam kā saulessargu, bet vai zinām, kāda ir tā vēsture?
Izrādās, ka saulessarga – lietussarga priekštecis tika izgudrots Ķīnā pirms 3000 gadiem. Tā autore esot bijusi kāda ķīniešu dāma, kura, gribēdama patverties no svelmainajiem saules stariem, izdomājusi šo priekšmetu. Vēsturnieki uzskata, ka pirms apmēram 2000 gadiem grieķu jūrasbraucēji ar šo priekšmetu iepazīstināja Rietumeiropu. Tā nosaukums radies no latīņu vārda umbra (ēna). Kad pie šī priekšmeta tikuši senie romieši, viņi sapratuši, ka tas spēj aizsargāt arī no lietus. Viduslaikos lietussargs tika aizmirsts un gandrīz netika izmantots. Eiropā tas atgriezās 16.gadsimta beigās Itālijā, bet apmēram 1680.gadā – Francijā.
Komiska bija lietussarga parādīšanās lietus zemē Anglijā. Sers Džonass Henvejs 1772.gadā parādījās Anglijas ielās ar lietussargu. Diemžēl tolaik viņš par savu “izgājienu” iemantoja vairāk negatīvu nekā pozitīvu atsauksmi – ticis saukāts par francūzi, apmētāts ar akmeņiem un nicīgi vērots ekipāžu kučieru acīm, jo lietussargs biedējis zirgus. Taču iemesls bijis drauds kučieru industrijai, jo līdz tam tikai ekipāžas jumts sargājis angļu džentlmeņus un lēdijas no lietus. Sākotnēji Lielbritānijā lietussargs bija simbols, kas nozīmēja cilvēka piederību vienkāršajai tautai, jo tā nevarēja atļauties maksāt par ekipāžu. 18.gadsimtā lietussargs tika plaši lietots jau visā Eiropā.
Lielākā daļa seno saulessargu tika darināti no rakstaina kokvilnas vai zīda auduma un tiem bija apaļa forma – gandrīz kā mūsdienās. Karkass sākotnēji nebija saliekams, to veidoja no koka vai vaļa bārdas plāksnītēm. Senajā Ēģiptē saulessargam bija pusapļa forma un tas tika darināts no samta. Pirmie lietussargi, kas 16.gadsimtā parādījās Eiropā, bija gatavoti no ādas un svēra apmēram sešus kilogramus. 18.gadsimta sākumā Francijā izgudroja saliekamo lietussargu, bet 1826.gadā ādu nomainīja pret impregnētu audumu, tādējādi tika panākts lietussarga svara daudzkārtīgs samazinājums. Laika gaitā lietussargi pakļauti nežēlīgai cilvēku iztēlei un kā lieliskākais sasniegums tiek minēts Krievijas cara galma juveliera Faberžē gatavotais lietussarga rokturis. Tas gatavots 1900.gadā un bijis kā cilvēka galva ar atvērtu muti, kurā lietussarga nēsātājs, atverot dāmai durvis, var iebāzt cigāru. Turklāt, lai cigārs nenodzistu, rokturī bijis iemontēts arī mazs pneimatisks sūknītis!
Krāsainus dāmu lietussargus sāka ražot tikai 20.gadsimta sākumā. Līdz tam visi lietussargi Eiropā bija vienkrāsaini – galvenokārt melni.
Pēc “www.aktualnet.lv” materiāliem sagatavojusi Līga Vīksna
