Veselības ministrija atteiksies no ieceres tirgot tikai jodētu galda un vārāmo sāli.
Veselības ministrija atteiksies no ieceres tirgot tikai jodētu galda un vārāmo sāli. Arī turpmāk Latvijā tirgos parasto pārtikas sāli, tāpēc iedzīvotājiem nav jāsatraucas un masveidā jāiegādājas sāls krājumi.
Pirms Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai jau piedzīvojām sāls bumu. Veikalos būtiski palielinājies pieprasījums pēc rupjās vārāmās sāls, tā bija izpirkta lielā apjomā. Laikraksts novēroja, ka, sākoties sāls ažiotāžai, jau otrdien Gulbenē iedzīvotāji pastiprināti pirka rupjo pārtikas sāli un brīžiem veikalu plaukti bija pat tukši. Tas tāpēc, ka Veselības ministrija bija publiski paziņojusi nodomu mainīt sāls tirdzniecības politiku valstī un mazumtirdzniecībā pārdot tikai jodēto sāli, lai novērstu Latvijas iedzīvotājiem raksturīgo joda deficītu. Pētījumi liecina, ka mūsu valstī ir mērens joda deficīts. Speciālisti apgalvo, ka arī jodētais sāls der sālīšanai un marinēšanai, jo joda saturs tajā neesot tik liels, lai ietekmētu šos procesus. Taču namamātes pārliecinājušās, ka konservēšanai var izmantot tikai rupjo galda sāli, jo citādi produkcija ātri bojājas un nav tik garšīga.
Mediķi skaidro, ka joda trūkums organismā ir viens no izplatītākajiem bērnu garīgās atpalicības cēloņiem pasaulē. Joda trūkums ietekmē arī pieaugušo veselību, jo var izraisīt smadzeņu darbības traucējumus un vairogdziedzera saslimšanas. Ja grūtnieces uzturā ir nepietiekami joda, var palielināties spontānā aborta iespējamība un sieviete riskē ar sava mazuļa garīgo attīstību.
Pasaulē ir zināmi divi joda deficīta novēršanas modeļi. Otrs modelis paredz sabiedrības informēšanu, taču šī metode prasa lielus finansiālos ieguldījumus sabiedrības izglītošanas pasākumos un reklāmu projektos, kā arī tā realizēšanai ir nepieciešams ilgs laika posms, vismaz 20 līdz 40 gadi.
