Dzirkstele.lv
Krievijā izsludinātās mobilizācijas dēļ valdība ar 28. septembri nolēma ieviest ārkārtējo situāciju Alūksnes, Balvu un Ludzas novada teritorijā, kā arī ostās, lidostās, lidlaukos izveidotajās robežšķērsošanas vietās un uz dzelzceļiem. Par to informē iekšlietu ministra padomniece komunikācijas jautājumos Zane Plone.
Ārkārtējā situācija uz Latvijas–Krievijas robežas būs spēkā trīs mēnešus. Valdība arī lēma slēgt Pededzes robežšķērsošanas vietu, lai vēl vairāk mazinātu Krievijas pilsoņu plūsmu, kā arī uzdeva Valsts robežsardzei veikt pastiprinātu robežuzraudzību un Krievijas pilsoņu robežpārbaudi, piesaistot papildu resursus no citiem dienestiem.
Šobrīd situācija uz Latvijas–Krievijas robežas ir stabila, mierīga un tiek stingri kontrolēta, tomēr līdz ar Krievijā izsludināto mobilizāciju ir būtiski palielinājies to Krievijas pilsoņu skaits, kuri vēlas pamest savu valsti. Tādējādi pastāv risks, ka arī uz Latvijas un Krievijas robežas varētu strauji palielināties nelegālo migrantu skaits. Ārkārtējās situācijas pasākumu mērķis ir preventīvi tam sagatavoties.
“Mums ir izstrādāti un valdībā apstiprināti dažādu līmeņu rīcības plāni atkarībā no migrantu skaita. Robeža jau tiek pastiprināti uzraudzīta, lai novērstu jebkādus mēģinājumus to šķērsot nelegāli. Tomēr pastāv risks, ka migrantu skaits īsā laika periodā varētu strauji palielināties, tāpēc, lai robežsargi nepieciešamības gadījumā varētu operatīvi piesaistīt papildu resursus – Valsts policiju, Valsts drošības dienestu un Nacionālos bruņotos spēkus –, nepieciešams izsludināt ārkārtējo situāciju pierobežā. Mums ir jāveic piesardzības pasākumi jau iepriekš, negaidot situācijas saasināšanos,” uzsver iekšlietu ministrs Kristaps Eklons.
Valsts robežsardze strikti ievēro kopīgu valdības lēmumu, kas nosaka, ka ES ārējo robežu atļauts šķērsot tikai rīkojumā noteiktajām personu kategorijām. Kopš 19. septembra, kad stājās spēkā MK rīkojums “Par Krievijas Federācijas pilsoņu ieceļošanu Latvijas Republikā”, Valsts robežsardze ir pastiprinājusi kontroles, tai skaitā rūpīgi pārbaudot visas personas. Tāpat robežsargi pastiprināti patrulē, lai nepieļautu zaļās robežas nelikumīgu šķērsošanu.
Krievijas pilsoņu skaits, kuri vēlas ieceļot Latvijā, turpina samazināties. No 19. septembra līdz šim iebraukšana atteikta 57 Krievijas pilsoņiem. Neviens Krievijas pilsonis kā tūrists Latvijas robežu nešķērso. To personu loks, kuri kā izņēmums drīkst šķērsot ES ārējo robežu, ir noteikts saskaņā ar reģiona valstu ārlietu ministru panākto vienošanos un saskaņā ar pieņemto Latvijas valdības lēmumu.
