Kur viršu ziedi gulst. Tu paliec tur, tās svētku dienas saules rietā, kas, starus laistīdams, vēl mīļi sveikas māj tai pašā rasas zālienā, tai pašā vietā, kur zilais mēness slepus sapņu sagšu klāj.
Kur viršu ziedi gulst
Tu paliec tur, tās svētku dienas
saules rietā,
kas, starus laistīdams,
vēl mīļi sveikas māj
tai pašā rasas zālienā,
tai pašā vietā,
kur zilais mēness slepus
sapņu sagšu klāj.
Tu paliec tur, tā lauka
nobriedušās skarās,
kur tītenis aiz draudzības
vēl stiebru vij,
tās sadegušās mīlestības
vārdu varā,
kas, pelnos pārvērtušies,
teic: tā tomēr bij.
Tu paliec tur, kur dvēsele
aiz sāpēm klusē,
kur vārdu nav, kur sirds
aiz paguruma mulst.
Tu paliec tur, tai zālienā,
tai pašā pusē,
kur neaizmirstuļu
un viršu ziedi gulst.
