Atpūšos uz soliņa pilsētas zaļajā laukumā pret kultūras centru. Blakus apsēžas simpātiska sieviete pensijas gados. Esot pārskatījusies, es likusies līdzīga viņas paziņai. Sākam runāties, laiku īsinot.
Atpūšos uz soliņa pilsētas zaļajā laukumā pret kultūras centru. Blakus apsēžas simpātiska sieviete pensijas gados. Esot pārskatījusies, es likusies līdzīga viņas paziņai.
Sākam runāties, laiku īsinot. Tepat Gulbenē viņa visu mūžu nostrādājusi. Dēli izskoloti augstās skolās. Lai samaksātu par pieticīgo dzīvokli, komunālajiem pakalpojumiem, viņai taupīgi jādzīvo. Ziemā garajās krēslas stundās viņa ejot uz pilsētas bibliotēku laikrakstus izlasīt, lai elektrība dzīvoklī netērētos. Tualetē lietojot sakrāto mazgājamo ūdeni, lai atkal tēriņš mazāks. Un veikalā pērkot maizes kukulīti, kurš iepriekšējās dienas cepuma un lētāks. Un vismaz latu var ietaupīt, ja miltus, putraimus iegādājas ilgākam laikam bāzē. Jāizdzīvo. Lieki daudzie veikali, ja vari atļauties tik maz. Ir daži iecienīti iepirkšanās punkti, kuros nekad nevar vilties. Tā ir Latvijā ražota produkcija. Un ja vēl uzlīme vēstī, ka bez konservantiem! Cita apetīte!
