Gulbenē diskusiju par kultūru pārsvarā apmeklē tikai pašvaldības darbinieki

Ir noslēgušās Gulbenes novadā organizētās diskusijas par kultūru. 21.septembra vakarā diskusija notika pilsētā. To vadīja Gulbenes novada pašvaldība Kultūras pārvaldes vadītājs Atis Barinskis.

Mobilā skatuve, bijušais vēsturiskais gaisa tilts, kas savulaik savienojis Rūdolfa parku ar Vecgulbenes pils parku, sakārtota materiāli tehniskā bāze – tie ir tikai daži no ierosinājumiem, kurus Kultūras pārvalde saņēma tikšanās laikā, kad diskusija tika organizēta pilsētā. Jāteic, to pamatā apmeklēja tikai pašvaldības darbinieki. Citādāka situācija ir bijusi pagastos, piemēram, Lejasciemā un Druvienā uz tikšanos ieradušies daudzi vietējie iedzīvotāji. “Mazākas kopienās cilvēki ir aktīvāki,” secina A.Barinskis.

Lai zinātu cilvēku domas

Diskusijas ir rīkotas ar mērķi, lai saprastu cilvēku domas par kultūras jomu pagastos un pilsētā. Ierosinājumi Kultūras pārvaldei noder, gatavojot kultūras attīstības plānu 2023.-2027.gadam.

Tikšanās sākumā klātesošie tika iepazīstināti ar kultūras iespējām, pasākumiem Gulbenē. Gulbenes kultūras centra direktore Zeltīte Dūrīte atsauca atmiņā pagājušo sezonu, uzsverot, ka tiek domāts, lai būtu piedāvājums dažādām paaudzēm, lai būtu profesionālā māksla un saglabāta tautas māksla.

Arī Gulbenes novada bibliotēkas pārstāves uzsvēra, ka piedalās kultūras piedāvājumā, organizējot dažādas tikšanās, meistarklases, āra lasītavu, nebaidās iet ārpus savām telpām, meklē jaunas formas, ir atvērtas sabiedrībai.

Arī novada jauniešu centrs “Bāze” dodas ārpus telpām, rīko tradicionālos pasākumus: “Gada atsitiens”, “Vasaras dienas”, aktualizē brīvprātīgo darbu.

Ideju un priekšlikumu netrūkst

Tikšanās laikā A.Barinskis iepazīstināja arī ar aptaujas datiem par kultūras norisēm pilsētā. Kopumā aptaujā, kura tika veikta vasarā, piedalījās 317 respondenti, Gulbenē – 81. Uz aptaujas jautājumu, kurš ir nozīmīgākais kultūras objekts dzīvesvietā, vairums norādījuši – kultūras centrs, nozīmīgākais pasākums – pilsētas svētki, visvairāk apmeklē – pilsētas svētkus, arī koncertus, kultūras objektu vai norisi, ko vajadzētu attīstīt, radīt no jauna, vairums norāda – estrādi, pilsētas svētkus, kā arī parkus.

Pēc iepazīstināšanas ar aptaujas datiem sekoja diskusijas par kultūras prioritātēm trīs jomās – infrastruktūra, kultūras piedāvājums, sabiedrības līdzdalības iespējas. Izskanēja idejas, ierosinājumi par Goda bibliotēkas un tuvākās apkārtnes sakārtošanu, Viestura ielas kvartāla atdzīvināšanu, kas jau tiek darīts un ir jāturpina darīt, neformālas tikšanās vietas “Lokāls” atjaunošanu, vasaras kafejnīcām, kas jau ir aktīvas pilsētas svētku laikā. Izskanēja arī priekšlikums, ka līdzdalības budžetēšanas projektā turpmāk varētu būt vienota gada tēma.

Meklēt savu nišu

Lai notiktu kultūras pasākumi, jāsāk ar tehnisko risinājumi, proti, atbilstošu, modernu materiāli tehnisko bāzi, lai nodrošinātu dažādus kultūras pasākumus, prasības, kādas jānodrošina, piemēram, dažādiem māksliniekiem. Izskanēja arī piebilde, ka valsts finansējums profesionālai mākslai – tas būtu ļoti labi.

Gulbenes kultūras centra pārstāve Ineta Meldere uzsvēra: “Tas ir saprotams, ka mēs nevaram atvest uz Gulbeni to, ko mēs gribētu atvest. Ja būtu līdzfinansējums, kā kādreiz bijis, tad varētu katru mēnesi kādu profesionālu baudāmu mākslas koncertu vai teātra izrādi.”

Diskusijas gaitā tika uzsvērts arī tas, ka būtu labi, ja Gulbenes novads kultūras jomā varētu ar kaut ko izcelties – meklēt savu nišu, citādāku. Tas būtu, kāpēc cilvēki atbrauc tieši uz Gulbenes novadu. Protams, svarīgi, lai ir piedāvājums dažādām interešu grupām un dažādām vietām. Pēc dažiem gadiem varētu būt arī kinoteātris, kinozāle un varbūt par ar popkornu. Kā lielākie šķēršļi ideju realizēšanai tika uzsvērti finanses un arī projektu “rāmji”, jo ne vienmēr ar savām idejām var “tikt iekšā”.

Spilgtākie akcenti

A.Barinskis “Dzirkstelei” rezumē spilgtākos akcentus, kas sadzirdēti pagastos kultūras diskusiju tikšanās laikā. “Gan pagastos, gan pilsētā cilvēki visvairāk novērtē amatiermākslas kustību. Tas ir vienojošais visā novadā. Tā ir vērtība, kas jāattīsta un jāpilnveido. Iedzīvotāji satraucas arī par pēctecību, jo iedzīvotāju skaits samazinās un ir bažas par kolektīvu darbību. Kas attiecas uz infrastruktūru, tad visā novadā cilvēki šobrīd vairāk tiecas pēc noskaņas pasākumiem, lai var “noķert” sajūtu. Svarīga ir vide, kurā mēs uzturamies koncerta vai pasākuma laikā. Iedzīvotāji arī vēlas un ir gatavi iesaistīties gan pasākumu organizēšanā, gan apmeklēšanā. Ir gatavi arī talkot, sakopt infrastruktūras objektus. Tās ir vienotās lietas,” stāsta A.Barinskis.

Galgauskas kultūras nama vadītājs Edijs Frīdenbergs “Dzirkstelei” saka, ka Galgauskā tikšanās laikā izkristalizējās vēlme saglabāta tradīcijas – Jāņu pasākumu, sporta spēles, skolas salidojumu. “Skolas salidojums veidojās par vienu no galvenajiem sarunu tematiem. Sakarā ar skolas aizvēršanu cilvēki nevēlas pazaudēt saikni un sajūtu, līdz ar to nākamgad tiek plānots skolas salidojums. Vēl ir doma par Dabas zāles attīstīšanu – veidot to kā kultūrvietu, atpūtas vietu. Un pats kultūras nams kā vērtība. Protams, amatiermāksla – kā iespēja iet un darboties. Viena no būtiskām lietām – arī līdzdarbošanās pagasta aktivitātēs,” stāsta E.Frīdenbergs.

Lizuma kultūras nama vadītāja Elita Dūte stāsta, ka tikšanās laikā Lizumā tika aktualizēta Lizuma kultūras nama renovācija. “Laiks iet, un tas mums ir diezgan sens,” saka E.Dūte. Iedzīvotāji izteica vēlmi pēc izklaides pasākumiem, koncertiem, profesionālās mākslas koncertiem, kā arī deju vakariem un ballēm. Kas attiecas uz amatiermākslu Lizumā, tad līdz Covid-19 laikam tā bija diezgan bagāta un novada inteliģences spogulis. Protams, to saglabāt. Attīstīt Dziesmu un deju svētku kustību un to nepārtrauktību, kultūras mantojuma saglabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm,” stāsta E.Dūte.

Šādas diskusijas būtu jāturpina

A.Barinskis uzskata, ka diskusiju cikls bija ļoti vērtīgs.

“Strādāju pie attīstības plāna, un man ir svarīgas iedzīvotāju domas. Ir vērts uzklausīt vēlmes, jo tās, iespējams, arī kļūst par vajadzībām. Pagastos esmu teicis, ka nepārzinu visu pagastu vajadzības, tāpēc ir svarīgi, lai cilvēki nāk un izsaka savu viedokli, tā veidojas arī lielāka izpratne par vietējām kopienām. Domāju, ka esam vēl ceļa sākumā, un cilvēki ir gatavi nākt kopā un runāt par savām vajadzībām, izteikt viedokli un rast arī risinājumus, lai īstenotu savas vajadzības. Šādas diskusijas būtu jāturpina. Sabiedrībai jābūt līdzatbildīgai procesos, un to nesaku kā pašvaldības darbinieks,” uzsver A.Barinskis.

– Inita Savicka

Uzziņai

– Viena no Gulbenes novada spēcīgākajām pusēm ir amatiermāksla, novadā darbojas gandrīz 100 amatiermākslas kolektīvi.

– 2022./2023.gada sezona ievada XXVII Vispārējos latviešu dziesmu un XVII Deju svētkus, kas Rīgā notiks nākamgad no 30.jūnija līdz 9.jūlijam. Tāpēc īpaši tiek gaidīts dalībnieku papildinājums tautisko deju kolektīvos, koros un pūtēju orķestros. Kopumā novadā darbojas 23 Dziesmu un Deju svētku koprepertuāra kolektīvi.

– Vairāki bērnu kolektīvi uzsākuši vai atsākuši darboties tieši Gulbenes kultūras centrā, piemēram, pašiem mazākajiem ir iespēja apgūt tautiskās dejas pie Daigas Tipānes, mūsdienu dejas/ritmiku pie Valērijas Stībeles un vokālo mākslu pie Megijas Kristas Strautmanes.

Avots: Gulbenes novada pašvaldība

Gulbenes novada amatiermākslas kolektīvi:

vokālie ansambļi – 15,

tautisko deju kolektīvi – 19,

teātra mākslas kolektīvi – 15,

tautas mūzikas, folkloras kopas – 10,

pūtēju orķestri – 3,

kori – 5,

lietišķās mākslas kolektīvi – 13,

mūsdienu deju grupas – 9,

citi mūzikas kolektīvi – 7.

Avots: Gulbenes novada pašvaldība