Latvijā palielinās ar vējbakām slimojošo skaits, tāpēc infektologi aicina valsti finansēt vakcīnu pret šo slimību.
Latvijā palielinās ar vējbakām slimojošo skaits, tāpēc infektologi aicina valsti finansēt vakcīnu pret šo slimību. Pērn ar vējbakām slimoja 9355 cilvēku, kas ir par 35 procentiem vairāk nekā gadu iepriekš un par 60 procentiem vairāk nekā vidēji pēdējo piecu gadu laikā.
Pašlaik pret vējbakām var vakcinēties brīvprātīgi. Tomēr gan vecāki, gan ārsti nepievērš pietiekamu uzmanību šai problēmai, uzskatot, ka vējbakas ir neizbēgama slimība, kas “vienkārši jāizslimo”. Tiesa, vējbakas ir arī īslaicīgs vai pat paliekošs kosmētisks defekts.
Arī Sabiedrības veselības aģentūras Gulbenes filiāles epidemioloģe Jekaterina Turka uzskata, ka vējbakas ir tipiska bērnu infekcijas slimība, ar kuru ikvienam būtu jāizslimo agrā bērnībā, lai turpmāk pret šo kaiti iegūtu imunitāti. Taču otrs aspekts – kad bērni slimo, vecāki nevar strādāt, jo ir jākopj mazuļi. Iespējams, tāpēc valstī varētu būt palielināta interese par valstisku risinājumu finansējumam vakcinācijā pret vējbakām.
“Vējbakas ir slimība, kas reti rada komplikācijas, ja slimo agrā bērnībā. Smagi slimība norit pusaudžiem vai pieaugušiem cilvēkiem,” saka J.Turka.
Saslimstība ar ikvienu infekcijas slimību cikliski pieaug un samazinās. Pašlaik Latvijā saslimstība ar vējbakām ik gadu pieaug, tāpēc palielinās risks inficēties. Ja cilvēks nav slimojis ar vējbakām, no infekcijas var izvairīties vakcinējoties. Pret šo slimību noteikti būtu jāvakcinējas sievietei, kas gaida mazuli. Ja ar vējbakām saslimst grūtniece, ir liela iespējamība, ka bērns piedzims ar iedzimtiem defektiem.
Daži mediķi uzskata, ka ikviena infekcijas slimība atstāj paliekošu iespaidu gan uz cilvēka veselību kopumā, gan uz atsevišķiem orgāniem vai to sistēmām. Gan ģimenei, gan valstij jāapzinās, ka nepieciešams izvairīties no šīs slimības, citādi slimojošo skaits pieaugs.
“Daudzās Eiropas valstīs, kā arī ASV vakcīna pret vējbakām ir obligāta,” norāda infektologi.
Latvijā ir izveidota laba vakcinācijas programma, tā ir saskaņota ar Pasaules Veselības organizācijas prasībām, tomēr vakcinācija pret vējbakām būtu nepieciešama, jo saslimstība pēdējos gados strauji aug.
Vakcīna pret vējbakām maksā no 10 līdz 20 latiem.
Fakti
Vējbakas pieder herpes vīrusu dzimtai.
Vienīgais vējbaku infekcijas avots ir inficēts cilvēks, inficēšanās notiek tiešu kontaktu vai gaisa pilienu veidā.
Inficētās personas ir bīstamas pārējiem ilgu laiku, sākot no divām dienām pirms izsitumu parādīšanās uz ķermeņa līdz sešām dienām pēc brīža, kad jauni izsitumi vairs neparādās.
Pirmie slimības simptomi parādās divu nedēļu laikā pēc inficēšanās.
Sākotnējie slimības simptomi parasti ir galvassāpes, nespēks, paaugstināta ķermeņa temperatūra un apetītes zudums. Maziem bērniem šie simptomi ir viegli un īslaicīgi un tos var arī nepamanīt. Pusaudžiem un pieaugušajiem šie simptomi izpaužas smagāk.
Vienu vai divas dienas pēc pirmajiem simptomiem parādās stipri niezoši izsitumi. Sākumā tie ir atsevišķi niezoši plankumi, bet vēlāk izplatās pa visu vēderu un muguru. Izsitumi var būt arī citās ķermeņa daļas un pat mutē.
Izsitumi veidojas par pūslīšiem, pēc nedēļas tie plīst, veidojot kreveli, kas ar laiku nobāl, atstājot ādā seklas, viegli rozā iedobītes.
Ādai sadzīstot, izsitumi parasti pazūd, tomēr to vietā var attīstīties nepievilcīgas rētas, īpaši, ja izsitumi kasīti un tajos iekļuvusi infekcija.
