Gulbenes deju kopa “Ratiņš” desmito reizi piedalīsies Eiropas tautu kultūras un mākslas festivālā “Eiropeāde”, kas no 20. līdz 24.jūlijam notiks Francijā, Kempēras pilsētā.
Gulbenes deju kopa “Ratiņš” desmito reizi piedalīsies Eiropas tautu kultūras un mākslas festivālā “Eiropeāde”, kas no 20. līdz 24.jūlijam notiks Francijā, Kempēras pilsētā.
Deju kopas “Ratiņš” vadītājs Kārlis Vents informē, ka festivālā Latviju pārstāvēs 13 deju kopas. Tur plānotas kopīgas uzstāšanās. Atklāšanā latviešu kolektīvi dejos horeogrāfa Ulda Žagatas veidoto deju “Es mācēju danci vest”, bet noslēgumā – parādīs “Ratiņa” dibinātāja un mākslinieciskā vadītāja veidoto deju “Ačkups”.
“Ačkups” ir sena Malienas novada tautas deja, kas 20.gadsimta sākumā bija populāra visā Vidzemē. 21.gadsmitā šādu deju parādīt horeogrāfam likās neinteresanti, tāpēc viņš uz vēsturiskās dejas bāzes ir izveidojis mūsdienīgāku, atraktīvāku deju, saglabājot emocionālu pieskārienu.
Šī būs jau trešā reize, kad “Eiropeādē” latviešu dejotāji rādīs deju, kurai horeogrāfiju veidojis K.Vents. “Eiropeāde” notiek jau 41 gadu, katrreiz tās norises vieta ir kādā citā Eiropas pilsētā. Festivāla mērķis ir kopā pulcināt dažādu tautu amatiermākslas kolektīvus – lielākoties dejotājus.
Deju kopa “Ratiņš”, kuru vada Kārlis un Iva Venti, pēc diviem gadiem svinēs pastāvēšanas 20 gadu jubileju. K.Vents deju skolotāja karjeru sācis, mācot balles dejas. Taču vēlāk viņa sirdsdegsmi pilnībā iekaroja latviešu tautas dejas. Kopumā dejas mākslai viņš atdevis jau aptuveni 60 mūža gadus. “Dejas māksla nav mehāniska, ritmiska kustība, žesti. Līdz ar cilvēka ķermeni jādejo dvēselei, visai iekšējai būtībai. Kad man izdodas to darbā panākt, jūtu gandarījumu,” saka K.Vents.
Viņš saka, ka mūsdienās cilvēki, būdami pārņemti ar cīņu par eksistenci, ir kūtrāki pašatdevē dejai. Vairāk patīkot mēģinājumu process, nekā kopā būšanas iespēja, mazāk iedvesmoti dejotāji piedaloties konkursos. Taču K.Vents arvien ir noskaņots optimistiski, jo jau novērojis dejošanā neskaitāmas paaudžu maiņas. Viņš ir pārliecināts, ka dejas mīlestība un prasme dejot tautā nezudīs. Arī “Ratiņā” K.Vents ir novērojis, ka dejotāji pagurst, izlaiž mēģinājumus un koncertus, bet pēc kāda laika atkal atgriežas kolektīvā un saka: “Nevaru bez “Ratiņa”! Bez dejas manā dzīvē kaut kā dzīvē pietrūkst.”
I.Venta par palīdzību šā “Eiropeādes” brauciena norisē saka paldies saviem dejotājiem, kas uzticējušies vadītājiem un nav atteikušies piedalīties šajā braucienā. Paldies arī Gulbenes kultūras centram, Laimdotai Kliesmetei, Gulbenes pilsētas domei, Valtim Krauklim un Aivara Klesmaņa ģimenei.
