Kļaviņi Latvijā ir tikpat izplatīts uzvārds kā Kalniņi vai Ozoliņi. Taču diezin vai ir otra tāda Kļaviņu ģimene, kas pilnā sastāvā būtu piedalījusies 9. Latvijas skolēnu dziesmu un deju svētkos. Tie ir mūsu Kļaviņi no Stradu pagasta.
Kļaviņi Latvijā ir tikpat izplatīts uzvārds kā Kalniņi vai Ozoliņi. Taču diezin vai ir otra tāda Kļaviņu ģimene, kas pilnā sastāvā būtu piedalījusies 9. Latvijas skolēnu dziesmu un deju svētkos. Tie ir mūsu Kļaviņi no Stradu pagasta.
Vecāki – Āris un Daiga – svētkos piedalījās kā kolektīvu vadītāji, bet meitas – Kristīne un Rūta – kā dejotājas. Tiesa, katram no Kļaviņiem bija svētkos veicami savi pienākumi. Tāpēc ģimene kopā bija reti. Tomēr viņus vienoja svētku lielā kopības sajūta un apziņa – Kļaviņi pilnā sastāvā bija šajos svētkos iekšā līdz ausīm.
Ārim spilgtākais pārdzīvojums bija svētku koncerts Doma laukumā, kurā piedalījās tikai dažu arodskolu kolektīvi, starp tiem bija arī viņa vadītais Jaungulbenes arodvidusskolas deju kolektīvs “Virpulītis”. Daigu saviļņoja svētku gājiens, kurā viņa Gulbenes rajona kolonnā soļoja pirmajās rindās. “Bija sajūta, ka es vedu aiz sevis visu ģimeni – Āri un meitas,” atceras viņa. Taču meitenēm tik ļoti patika visi svētki kopumā, ka viņas būtu gribējušas divreiz garāku svētku gājienu un arī divtik ilgākus pašus svētkus.
Ar dejošanu Kļaviņiem saistās visa dzīve, kas ir raiba, piedzīvojumu un pārdzīvojumu pilna. Dzīves skola un spēks ir dejā. Un šī ģimene to prot novērtēt, jo atklāj arī dažas intrigas no savas dejotāju dzīves.
Āri padzen no “Madaras”
Āris kopā ar tautas deju ir jau 27 gadus. Lai cik tas nebūtu dīvaini, bet staltais, blondais puisis pievērsies dejošanai vēlu – vidusskolas gados. Viņu uzņēma Kārļa Venta vadītā Tautas deju ansambļa “Madara” studijā. Šim kolektīvam bija liels prestižs. Uz dejotājiem “Madarā” gulbenieši raudzījās kā uz izredzētajiem. Ikviens jauns cilvēks sapņoja dejot šajā ansamblī. Taču K.Vents augumā gandrīz vai visslaidāko “Madaras” dejotāju Āri salicis vienā pārī ar vismazākā auguma meiteni. Āris teicis, ka viņam kauns dejot ar tik mazu partneri. Kolektīva vadītāja reakcija bija barga. Viņš padzina puisi. Taču ar laiku Ārim ticis piedots. Ja cilvēks kaut ko ļoti mīl, tad dzen vai nedzen – vienalga nāks atpakaļ. Āris deju jau bija paspējis iemīlēt. Pēc tam studiju gados viņš Rīgā dejoja Tautas deju ansamblī “Vektors” pie Ulda Šteina.
Atgriežoties Gulbenē, Āris dejoja K.Venta jaunizveidotajā deju kopā “Ratiņš”, kas 2007.gadā svinēs pastāvēšanas 20 gadu jubileju. Nu jau desmit gadus Āris māca dejot citus Jaungulbenē un šad tad kā deju skolotājs palīgā nāk sievai viņas vadītajos kolektīvos.
Daiga pamet kori
Daiga turpretim dejoja jau no 1.klases vecuma. Tādējādi viņas mūžā dejošanas karjera ir pat ilgāka nekā Ārim. Viņas pirmā deju skolotāja bija Eva Cāne. Vēl pavisam maza meitene būdama, Daiga jau piedalījās Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos.
“Toreiz es gan dziedāju korī, gan dejoju. Mani raustīja no lielās estrādes uz stadionu. Beigās es tomēr paliku dejot uz laukuma. Deja bija mīļāka,” atceras viņa.
Vēlāk jau kā jauniete Daiga dejoja pie K.Venta Tautas deju ansamblī “Madara”, pēc tam – deju kopā “Ratiņš”. Pamazām Daiga arī pati sāka mācīt dejot bērnus pirmsskolas izglītības iestādē. 2000.gadā skatē viņas vadītais kolektīvs tika atzīts par labāko Latvijā šajā vecuma grupā. Tagad Daiga māca dejot arī pamatskolas vecuma bērnus. “Dienas man un pārējiem ģimenē paiet vienos deju virpuļos,” smaidot saka Daiga.
Vispirms dejotāji, tad mīlētāji
Daiga un Āris saka, ka ir labi sadejojušies. Patīkot dejot vienā pārī. “Dejojot kopā deju var izjust tik labi, plastiski un emocionāli. Esam sadejojušies gan dejā, gan dzīvē,” saka viņa.
Taču abu mīlestībā dejai nav bijusi izšķirošā nozīme, bet tikai labvēlīga fona efekts. Abi viens otru sen bija pamanījuši un novērtējuši kā labus dejotājus, taču Āris vairs nevar pateikt, kurā brīdī viņā radās jūtas pret Daigu.
Viņa savukārt atceras, ka “Ratiņā” abi vispirms viens otru atraduši kā deju partneri un tikai pēc tam iedegās mīlestības dzirkstelīte. Gan mīlestībā, gan tautas deju repertuārā Kļaviņu laulātais pāris ir klasisko vērtību piekritējs. Daigai patīk dejas “Es mācēju danci vest” un “Dzirnaviņas”, bet Ārim – “Audēju deja”, “Gatves deja”, kurā savulaik viņš bijis solists. Pašlaik abu dejošanas karjerā ir pārtraukums, taču Kļaviņi vēlas atgriezties “Ratiņā”, lai dejotu kolektīva 20 gadu jubilejā un kārtējos Latvijas Dziesmu un deju svētkos, kas būs pēc diviem gadiem.
Ierāda deju soļus meitām
Meitas Kristīne un Rūta saka, ka patīkot skatīties, kā dejo tētis un mamma. Kristīnei un Rūtai pirmā deju skolotāja bija mamma. Tas notika, apmeklējot pirmsskolas izglītības iestādi. Kristīnei dejošana ir iespēja satikties ar draugiem un interesanti pavadīt brīvo laiku. Kad nav jādejo, tad Kristīnei liekas, ka kaut kā pietrūkst. Rūtai vislabāk patīkot deja “Brālītis”. To dzirdot, Kļaviņi labsirdīgi smaida, ka laikam meitenei kārojas pēc brālīša. Kristīnei vismīļākā deja ir “Ganu polka”.
Āris un Daiga nepiekrīt, ka bērnos un jauniešos ar katru gadu samazinās vēlme dejot. “Kultūras līmenis nemazinās, drīzāk palielinās. Svētki ir stimuls. Arī mūsu ģimene turpinās dejot,” saka Daiga. Āris piebilst: “Domāju, ka Kļaviņi dejos vienmēr.”
***
Vizītkartes
– Āris Kļaviņš
* 41 gads, dzimis Gulbenē,
* beidzis Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības fakultāti (bakalaurs),
* uzņēmējs,
* precējies, ir sieva Daiga un meitas Kristīne un Rūta,
* dejojis Tautas deju ansambļos “Madara” un “Vektors”, deju kopā “Ratiņš”,
* vada Jaungulbenes arodvidusskolas jauniešu deju kolektīvu “Virpulītis”.
– Daiga Kļaviņa
* 38 gadi, dzimusi Gulbenē,
* mācās Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes 5.kursā (nākamgad būs bakalaurs),
* audzinātāja pirmsskolas izglītības iestādē,
* precējusies, vīrs Āris, meitas Kristīne un Rūta,
* dejojusi Tautas deju ansamblī “Madara”, deju kopā “Ratiņš”,
* vada Gulbenes vidusskolas deju kopu “Spārīte”, Gulbenes Bērzu pamatskolas deju kopu “Bitēni”, ir asistente Gulbenes kultūras centra deju kopai “Jāņabērni”.
– Kristīne Kļaviņa
* 15 gadu, dzimusi Alūksnē,
* mācās Gulbenes vidusskolas 9.klasē,
* dejo Gulbenes kultūras centra deju kopā “Jāņabērni”.
– Rūta Kļaviņa
* 10 gadu, dzimusi Gulbenē,
* mācās Gulbenes Bērzu pamatskolas 4.klasē,
* dejo Gulbenes Bērzu pamatskolas deju kopā “Draiskuļi”.
