Latvijā profesionālo izglītību var iegūt arodskolās, tehnikumos un koledžās. Lai izvēlētos arodizglītības programmu, kurā turpināt mācības, jāzina, ka visas profesijas sakārtotas piecos kvalifikācijas līmeņos.
Latvijā profesionālo izglītību var iegūt arodskolās, tehnikumos un koledžās. Lai izvēlētos arodizglītības programmu, kurā turpināt mācības, jāzina, ka visas profesijas sakārtotas piecos kvalifikācijas līmeņos. Gulbenes rajonā ir divas arodskolas, kurās piedāvā apgūt dažādas profesijas.
Pirmā līmeņa kvalifikācija ir zema, tāpēc nav mērķtiecīgi to izvēlēties. Šīs programmas ir domātas speciālo skolu beidzējiem, kam tā būs orientācija uz darba tirgu un dos pirmās darba iemaņas, nevis nopietnu kvalifikāciju.
Jauniešiem ar nepabeigtu pamatskolas izglītību ir iespēja apmeklēt sociālās korekcijas grupas, piemēram, Vangažos, kur uzņem īpašās divu līdz trīs gadu programmās. Tajās paralēli profesionālajiem priekšmetiem māca arī pamatskolas kursu. Tomēr ar pabeigtu pamatizglītību labāk orientēties uz otrā līmeņa kvalifikācijas programmām. Ja sludinājumā norādīts, ka mācību ilgums ir divi vai trīs gadi, tā parasti dod profesiju, kas atbilst otrajam kvalifikācijas līmenim, kas nedod tiesības uzreiz pēc mācību beigšanas turpināt mācības augstākajā pakāpē.
Jākārto kvalifikācijas eksāmens
Mācoties arodskolā, kam ir otrās kvalifikācija līmenis, nav sekmīgu vai nesekmīgu atzīmju. Vienīgais nosacījums – pabeidzot šo programmu, ir jāliek kvalifikācijas eksāmens, kas jānokārto vismaz uz piecām ballēm. Matemātikā, fizikā un pārējos vispārizglītojošajos priekšmetos var būt jebkurš vērtējums. “Rankas lauksaimniecības skolai arī ir otrais kvalifikācijas līmenis. Mēs apmācām būvgaldniekus, namdarus, mežkopjus un pārtikas produktu ražotājus ar novirzienu piena produktu pārstrādē un pavāru palīgus. Savukārt, nokārtojot sekmīgi kvalifikācijas eksāmenus, var iegūt pavāra specialitāti,” skaidro Rankas arodvidusskolas direktors Miķelis Kučinskis. Arī šajā skolā varot iegūt vidējo izglītību, mācoties vakarskolā.
“Pie mums mācās jaunieši ne tikai no Gulbenes rajona, bet arī no Cēsu, Valkas un Balvu. Šogad mācās 205 skolēni. “Veicām analīzi, kā pagājušā gada skolas beidzēji atraduši darbu. Un tikai divi beidzēji nebija to atraduši. Tas ir labs rādītājs. Turklāt gandrīz visi darbu atraduši savās specialitātēs,” priecājas M.Kučinskis. Skolā ir stipendija. Tie, kas mācās nesekmīgi un kam ir disciplīnas pārkāpumi, saņem mazāko stipendiju – 4, 50 latus. Bet priekšzīmīgie skolēnu stipendija var sasniegt pat 27 latus.
Ir iespēja studēt tālāk
Pēc otrās kvalifikācijas programmas apguves var turpināt mācības tālāk, iegūstot trešā līmeņa kvalifikāciju. Savukārt profesionālās vidējās programmas pazīmes ir mācības četros gados, kad var iegūt pilnu vidējo izglītību un pēc tās pabeigšanas var turpināt mācības augstskolā. Jaungulbenes lauksaimniecības skolai arī ir otrais līmenis, bet tajā ir vairāku gadu programmas. “Ir gan četru gadu, gan trīs, gan divu gadu programma tiem, kas nesekmīgi beiguši pamatskolu. Šogad skolā mācās 272 jaunieši,” informē Jaungulbenes lauksaimniecības skolas direktore Valentīna Jermaševica.
Jaungulbenes lauksaimniecības skola šogad izveidojusi siltuma un kanalizācijas speciālistu klasi, kas pēc pedagogu domām nākotnē būs pieprasīta profesija. “Tomēr skolēni šo specialitāti mācās kūtri. Vēlamies apmācīt sociālos darbiniekus, kas varētu strādāt bērnudārzos par auklītēm un pansionātos. Iecerēts izveidot tūrisma darba vadītāju klasi. Bet vēl joprojām visvairāk jaunieši izvēlas auto remontatslēdznieka profesiju,” saka V.Jermaševica. Turklāt daudzi lauksaimniecības skolas četru gadu grupas absolventi izvēlas studēt. “Visbiežāk jaunieši dodas uz Jelgavas Lauksaimniecības universitāti, Sporta akadēmiju vai uz Rīgas Tehnisko universitāti,” priecājas skolas direktore.
Iecienīta ir koledžu izglītība
Ceturtais kvalifikācijas līmenis ir koledžu izglītība. Šīs programmas izveidotas ar PHARE atbalstu, un 2000. gada septembrī uzsākta to īstenošana. Šajā programmā jāmācās no viena līdz trijiem gadiem atkarībā no tematiskās jomas un iepriekšējās izglītības. Pagaidām tuvākās koledžas ir Rēzeknē Latgales transporta koledža, Rīgas Tehniskā koledža, Rīgas Uzņēmējdarbības koledža, Celtniecības koledža un citas. Perspektīvā katrā reģionā paredzēts izveidot vismaz vienu koledžu. Un tikai pēc ceturtā līmeņa programmas apgūšanas izglītību var turpināt augstskolās, iegūstot piektā līmeņa kvalifikāciju.
