“Esmu cilvēks, kas dzīvē grib kaut ko sasniegt. Ja vērtēju citus jauniešus – nu ko viņi dara? Lielākā daļa tikai bakstās pa dzīvi!”- saka Agnese Bogdanova, 18 gadus veca jauniete, kas dzīvo Jaunalūksnes pagastā.
“Esmu cilvēks, kas dzīvē grib kaut ko sasniegt. Ja vērtēju citus jauniešus – nu ko viņi dara? Lielākā daļa tikai bakstās pa dzīvi!”- saka Agnese Bogdanova, 18 gadus veca jauniete, kas dzīvo Jaunalūksnes pagastā.
Pašlaik Agnese mācās Rīgas 34.arodvidusskolā par modisti. “Aizgāju uz turieni ar vidējo izglītību un drēbnieka kvalifikāciju – man ir amatniecības kameras zeļļa diploms. Gribu apgūt arī fotogrāfa amatu, jo tas manai profesijai ir noderīgi. Brīvā laika ir maz. Šogad atkal esmu apņēmusies apmeklēt aerobikas nodarbības, jo jūtu, ka kaut kā pietrūkst. Man patīk filmas, kur varu raudāt. Nesen skatījos “Gladiatoru” un “Patriotus”, ļoti patika,” stāsta Agnese.
“Man nav dzīves moto. Uzskatu, ka cilvēki moto izdomā, bet nedzīvo pēc tā – moto ir modes lieta. Ja kāds paprasa, tad pasaka. Pati esmu pārbaudījusi dzīves gudrību- nekad nesaki nekad. Man patīk organizēt pasākumus – tas laikam no mammas iedzimts. No tēta – mākslinieciskais talants, jo esmu uzrakstījusi dažus dzejoļus. Esmu no tiem jauniešiem, kas nevar nostāvēt uz vietas, man visu laiku vajag kaut ko domāt un darīt. Bet, ja uznāk lielais slinkums, varu gulēt gultā un neko nedarīt. Tas gan negadās bieži,” atzīst Agnese.
“Dzīvē vissvarīgākā man ir ģimene, mani mīļie cilvēki, mājā atgriežos no skolas, lai uzkrātu spēkus un atkal brauktu uz Rīgu. Man ir trīs patiesi draugi- brāļa Rustama draudzene Evita, kam es varu visu izstāstīt, mans draugs Kaspars un draudzene Gunita no Ogres, pārējie ir paziņas. Uzskatu, ka pilnvērtīgai dzīvei vajag mīlošu ģimeni, nodrošinātu finansiālo stāvokli un izglītību,” apgalvo Agnese.
“Domāju, ka mūsdienu cilvēki ir egoistiskāki, bet tagad tāds laiks- katram pašam par sevi jādomā. Jaunieši ir atraisītāki. Negatīvā iezīme – cilvēki neprot priecāties par citu laimi. Viņi vienmēr atrod par ko šausmināties – tas tur tā un tas tur tā. Dzīvesprieku rodu gaišās, labās domās. Ja kaut ko negribu darīt, tad pasaku sev- par to es domāšu rīt. Esmu cilvēks, kas spēj sevi kontrolēt,” saka Agnese.
“Relaksējos mājās, pirtiņā. Sēžu uz lāviņas un jūtu, kā izplūst negatīvā enerģija. Pēc tam jūtos kā no jauna piedzimusi. Mana vājība ir šokolāde un laba kafija. Uzskatu, ka šajā gadsimtā sākas mana dzīve- varu sākt plānot savu nākotni. Ticu liktenim un Dievam, bet negaidu, kad man visu pasniegs gatavu, daudz daru pati,” Agnese atzīst.
Jautāta par trim lietām, bez kurām viņa nevarētu dzīvot, Agnese atbildēja: “Mīļo cilvēku dāvātās lietas, manas iemūžinātās atmiņas- fotogrāfijas un zobu suka ar zobu pastu.”
