Vērtēšanas komisijas ierašanās Daukstu pagastā tā vadītājai Sandrai Duļbinskai ir pirmās ugunskristības, ja tā varētu nosaukt ikgadējo sakoptības konkursu.
Vērtēšanas komisijas ierašanās Daukstu pagastā tā vadītājai Sandrai Duļbinskai ir pirmās ugunskristības, ja tā varētu nosaukt ikgadējo sakoptības konkursu. Jāpiebilst, ka pašvaldības vadītāja pati ir vērtēšanas komisijas locekle, tāpēc viņai iespējams ne tikai vērtēt citus, bet arī salīdzināt sevi ar pārējiem.
Skate sākas ar dokumentu pārlūkošanu, īstenoto un iecerēto projektu uzskaitījumu, sporta un kultūras aktivitāšu apzināšanu. Pašvaldības vadītāja raiti stāsta par sociālo darbu pagastā, uzskatot, ka tā ir viena no prioritātēm, jo vistiešāk saistīta ar pagasta iedzīvotāju dzīves līmeni un materiālajām iespējām. Pagastā strādā divi sociālie darbinieki, pirms pāris gadiem ir ierīkots sociālais dzīvoklis, bet pašvaldības vadītājas iecere ir izveidot arī sociālo centru Krapā. Ar pagasta padomes apstiprinātu nolikumu ir noteikts, kādi pabalsti izmaksājami, ir izdevies panākt, ka tie pabalsta prasītāji, kas gandrīz katru dienu virināja pagastmājas durvis, prasot pabalstu, ir sapratuši, ka tāpat vien – par brīvu – neko nedos. S.Duļbinska stāsta, ka, piemēram, vienai personai gadā pašvaldība apmaksājot pusi no ārstēšanās izdevumiem slimnīcā. Summa neesot mazāka par 60 latiem, ja cilvēka veselības stāvoklis neļauj viņam doties pie ārsta ar sabiedrisko transportu, pagasts neliedzot savējo. Regulāri brīvpusdienas skolā saņem trīs skolēni, bet par pārējiem brīvpusdienu gribētājiem lemj pagasta deputāti. Ja citas rajona vietējās pašvaldības paredzējušas pabalstu kāzām, tad šajā pagastā tā vietā pasniedz vērtīgu dāvanu.
Pagastā aktivizējies kultūras darbs, ko vada Gulbenes pilsētas domes deputāte un folkloras kopas “Līgo” vadītāja Inese Stalidzāne. Perspektīvā iecerēts izveidot arī atpūtas centru.
Pašvaldībai vajag uzņēmējdarbību
Pašvaldības vadītājai ir iemesls lepoties ar lauku uzņēmēju no kaimiņu pagasta. Tas ir neviens cits kā kolēģis Staņislavs Gžibovskis, kas Staros īstenojis un turpina īstenot apjomīgus projektus.
“Ja pagastā nav uzņēmējdarbības, tad nav vajadzīga pašvaldība,” domīgi saka vērtēšanas komisijas priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs un ir gandarīts, ka Daukstu pagastā pašvaldība ir un būs vajadzīga, jo te ir daudz zemnieku un citu uzņēmīgu cilvēku. Piemērs ir Aivara Brūniņa zemnieku saimniecība “Avotiņi”, kur ir gateris. Tajā darba pietiek astoņiem pagasta iedzīvotājiem. Saimnieks ir viens no pirmajiem, kas 1993.gadā uzsāka kokmateriālu zāģēšanu. Darba esot pieticis un arī tagad pietiekot.
“Avotiņu” saimnieki spēj savienot visu, gan sekmīgi organizēt ražošanu, gan kopt sētu, gadu pēc gada padarot to arvien skaistāku.
Pieprasa galvenokārt gaļu
Daukstu pusē truškopību kā samērā ienesīgu biznesu izvērsusi Linda Hīra, kura trušus audzē piecus gadus. Otro gadu saimniecībai ir piešķirts šķirnes saimniecības nosaukums. Linda stāsta, ka tas diktējot striktus noteikumus. Ik pa laikam to ievērošanu pārbaudīt ierodoties augsti ļaudis. Truškope vēlas dažādot trušu ganāmpulku, tāpēc jau divus gadus jaunu šķirņu dzīvniekus iegādājas Čehijā, bet pēc truškopībai nepieciešamā inventāra brauc uz Vāciju, jo Latvijā tā nav.
“Truškopība ir izdevīgs bizness, jo truši pārdošanai ir gatavi trīs mēnešos. Šobrīd pieprasījums pēc truša gaļas kļūst arvien lielāks. Baltijā vienīgā sertificētā trušu kautuve atrodas Madonas rajona Bērzaunes pagastā. Kautuves īpašniekiem dzīvniekus pārdodu dzīvsvarā. Tiem jābūt kvalitatīviem. Man daudzi vaicā, vai es tā rīkojoties nezaudēju, bet esmu pārliecinājusies, ka tā ir izdevīgāk, jo, lai kautu trušus uz vietas saimniecībā, ir jāiekārto sertificēta kautuve, bet tam vajag daudz naudas,” stāsta 300 trušu saimniece. Viņa citu pēc cita atver būrus, lai ļautu skatīt šķirņu dažādību. Uzzinām, ka visgaršīgākā gaļa ir “Holandes” šķirnes dzīvniekiem, ka šobrīd pieprasītākā šķirne, īpaši Krievijā, trušādu ieguvei ir īsspalvainais “Rexs”, gaļas ieguvei piemēroti ir arī šķirnes “Jaunzēlandes baltais” truši. Par vissmagāko darbu truškopībā L.Hīra uzskata dzīvnieku tetovēšanu. Trušiem tā esot nepatīkama procedūra, jo tās veikšanai ir speciālas stangas. Daudz laika patērējot arī trušus sukājot, īpaši tos, kas dosies uz izstādi Cēsu rajona Priekuļos.
“Ar trušiem vien iztikt nevar, tāpēc audzējam arī gaļas šķirnes lopus, jo esam slinki, negribas nodarboties ar slaukšanu,” atvadoties piebilst Linda.
Gatavojas 80. jubilejai
Piestājam arī Daukstu pamatskolas pagalmā, kur sagaida direktore Aina Šķipsna, vispirms piedāvājot apskatīt skolas apkārtni. Viņa stāsta, ka rudenī izmaiņas vēl sagaida sporta laukumu, bet tās jau piedzīvojušas puķu dobes un pirmsskolas vecuma bērniem iekārtotais rotaļlaukums. Šogad piecus un sešus gadus vecajiem bērniem sarūpēti piemēroti galdiņi un krēsliņi, skolēni darbmācības stundās izgatavojuši rotaļlietas.
Rudenī mācības 1.klasē uzsāks astoņi skolēni, bet, sākot ar 3.klasi, katrā klasē būs desmit skolēnu.
Direktore steidz stāstīt, ka visi bērni ēd pusdienas, jo skolai ir sakņu un augļu dārzs, kurā izaudzē kartupeļus, burkānus, bietes un citu.
“Laukos ir jādzīvo kā laukos,” saka direktore. 13.augustā skola svinēs 80. dzimšanas dienu.
Ciemojamies arī Lūšu ģimenes sētā “Priedīši”, kur saimnieki cienā ar pašceptu torti, veldzējošu sulu un stāsta par to, cik liels spēks piemīt dzimtas mājai, kā būvējuši āra kamīnu, bet uz nojauktā šķūņa pamatiem izveidojuši puķu dobi. Šī sēta ir pelnījusi, lai nedaudz vēlāk pastāstītu, ka te dzīvo pieradināta žagata un padzerties katru dienu atlido dzenis, bet ar klusu padomu jaunajiem neskopojas “Priedīšu” vecā saimniece, kurai jau 85.gadu desmits.
Izbraucot no Daukstu pagasta, secinām, ka pagastā sākusies jauna dzīve, jo ikvienas izmaiņas ikdienā ienes kaut ko jaunu. Redzētais liecina, ka izmaiņas ir un būs daudzsološas.
