Gulbenes rajonā augusts ir kāzām bagāts. Pagājušajā sestdienā Gulbenes dzimtsarakstu nodaļā bija trīs laulības, tikpat ceremonijas notika Gulbenes katoļu baznīcā.
Gulbenes rajonā augusts ir kāzām bagāts. Pagājušajā sestdienā Gulbenes dzimtsarakstu nodaļā bija trīs laulības, tikpat ceremonijas notika Gulbenes katoļu baznīcā. Pēc oficiālā pasākuma daži jaunlaulāto pāri devās uz Lizuma pagasta kāzu muzeju “Rubenes”, kur notika 2. Latvijas vedēju salidojums.
Vedēji no dažādām Latvijas vietām “Rubenēs” sagaidīja trīs jaunlaulāto pārus, gatavoja tiem goda vārtus, lustīgi apdziedāja un ievadīja laimīgā kopdzīvē.
Spītējot lietum, dažādām vedēju izdomātām izpriecām ļāvās arī Zane un Andis Ecētāji. Zane ir jaunpiebaldzēniete, bet Andis – rancēnietis. Sestdien viņi laulājās Jaunpiebalgas evaņģēliski luteriskajā baznīcā. Viņi viens otru pazīst jau kopš 4.klases, kad kopā mācījās pamatskolā. Pēc skolas absolvēšanas dzīves ceļi viņus šķīruši uz septiņiem gadiem, līdz viņi atkal satikušies un iemīlējušies no jauna. Jautājot, vai lietus netraucē no sirds svinēt kāzas, viņi, laimīgi smejot, piebilda: “Kāds lietus? Nelīst! Mēs lietu nejūtam!”
Vedēju salidojumu jau otro gadu pēc kārtas uzņemas rīkot kāzu muzeja “Rubenes” īpašniece Vivita Pozņaka. Viņa pati bijusi vedējmāte deviņās kāzās. Kopš “Rubenēs” nodibināts kāzu muzejs, pie viņas bieži pēc padoma vēršas cilvēki, kas piekrituši kļūt par vedējiem.
“Jaunas ģimenes veidošanas ceremonija un paražu cikls ir atšķirīgs ne tikai katram vēstures posmam, bet arī novadam un sociālajam slānim. Laika gaitā kāzu ceremonijas ir kļuvušas arvien sarežģītākas un daudzveidīgākas. Cilvēki, kas piedzīvojuši vedēju godu, apzinās, ka būt labiem vedējiem kāzās ir ļoti grūti. Tas ir atbildības, diplomātijas, atjautības, izdomas un stresa kokteilis, kas prasa negulētas naktis, krietnu daudzumu atmirušu šūniņu un dod pēc tam arī gandarījumu. Tādēļ arī rīkoju šo salidojumu, jo ar sarunām, pieredzes apmaiņu, līdzdarbošanos, spēli, kopīgiem svētkiem varam domāt, kā labāk iepriecināt jauno pāri,” saka V.Pozņaka.
Šogad Latvijas vedēji dalījās pieredzē par mičošanu. Kāda vedējmāte minēja, ka viņa jaunlaulātos pirms došanās gulēt kronē ar zeltītiem karalienes un karaļa kroņiem. Citi vedēji minēja, ka jaunās sievas plīvuru nododot vīramātes glabāšanā.
Ir vairāki ticējumi, kas skaidro, kāda būs laulātā pāra kopdzīve, ja svētku dienā līst lietus. Tie ir diezgan pretrunīgi. V.Pozņaka min labāko skaidrojumu. Tas vēsta, ka lietus un pērkona negaiss svētī kopdzīvi un dara to raženu un auglīgu.
