Dzimusi gulbeniete, tagad Latvijā pazīstamā uzņēmēja, SIA “Lietišķās informācijas dienests” izpilddirektore Aiva Vīksna ir izveidojusi ciešu sadarbību ar Dailes teātri, finansiāli palīdzot tapt jauniem, krāšņiem iestudējumiem.
Dzimusi gulbeniete, tagad Latvijā pazīstamā uzņēmēja, SIA “Lietišķās informācijas dienests” izpilddirektore Aiva Vīksna ir izveidojusi ciešu sadarbību ar Dailes teātri, finansiāli palīdzot tapt jauniem, krāšņiem iestudējumiem un rūpējoties, lai bērnu izrādes redzētu arī atvasītes no trūcīgām ģimenēm.
Viņa sevi nesauc par sponsori, bet gan par ziedotāju, uzsverot, ka tas ir sirds aicinājums – redzēt savam darbam jēgu.
Aiva stāsta, ka līdz šim sagadījies tā, ka viņa nav varējusi apmeklēt Operas svētkus Siguldā, jo tie allaž sakrituši ar kapusvētku reizi, kuru apmeklēšana viņas ģimenei ir svēta lieta.
“Un tad man Dailes teātra darbinieki pastāstīja par ideju veidot pirmo teātra vasaras festivālu Stāmerienā. Es teicu – noteikti atbalstīšu! Biju sajūsmā un pārsteigta, jo uz šo pusi teātra mākslinieki brauc reti,” stāsta Aiva.
Būs pēdējā “Īkstītes” izrāde
Dailes teātra vasaras festivāla rīkošanu Stāmerienā viņa atbalsta gan kā SIA “Lietišķās informācijas dienests” izdevniecības pārstāve, gan kā privātpersona. Tam ir vēl viens iemesls. Stāmerienā paredzēta Jāņa Lūsēna, Normunda Beļska un Daces Micānes – Zālītes mūzikla “Īkstīte” pēdējā izrāde.
“Kopumā šo izrādi jau ir apmeklējuši 40 000 bērnu. Tā ir labdarības izrāde, jo uz katru atnāca un par brīvu noskatījās 50 bērnu no mazturīgajām ģimenēm. Ansambļa “Knīpas un knauķi” dalībnieki šo izrādi kopā ar Dailes teātra aktieriem ir nospēlējuši vareni. Taču bērni izaug. Lai cik žēl arī nebūtu, tērpi ir vairākkārt pāršūti un vairs neder,” stāsta Aiva. Viņa atceras, ka šo izrādi skatījušies arī bērni ar īpašām vajadzībām. “Šo bērnu acīs bija tāda aizrautība, ka “Knīpām un knauķiem” acīs bija asaras. Laikam tie, kam dzīvē neklājas viegli, prot vissirsnīgāk priecāties,” stāsta Aiva.
Izrāde spēlēta divus gadus, un tā visu laiku bija pieprasīta. Noticis daudz papildu izrāžu.
Viņa lepojas, ka tieši Stāmerienā – Aivas dzimtajā pusē – notiks iestudējuma noslēguma izrāde un to redzēs šejienes bērni un jaunieši, kā arī ģimenes. “Šī patiesi ir izrāde ģimenēm. Arī mūsu firmas darbinieki, mani tuvie cilvēki uz šo izrādi nāca ģimenēm vien,” uzsver Aiva.
Dailes teātris ir starp tiem Latvijā, kas rūpējas, lai būtu izrādes bērniem un jauniešiem. Aiva Latvijas teātros gan ar idejām, gan mārketingu, gan finansēm ir atbalstījusi vēl arī “Putnu operu”, mūsdienu moderno deju izrādi “Alise” un “Sniegbaltīti un septiņus rūķīšus”. “Mūsu izdevniecības darbiniekiem tas ir darbs sirdij. Nav nekādu līgumu.
Mūsu izdevniecības 90 darbiniekiem un viņu ģimenēm šis darbs sniedz gandarījumu. Uz izrādēm ejam kopā ar bēriem. Un tas ir dubults baudījums,” saka Aiva.
Savu dēlu Oskaru viņa uz “Īkstītes” izrādi aizveda, kad puikam bija vēl tikai četri gadi. Kad Īkstīte no skatuves nākusi pakaļ Aivai, lai viņu kā ziedotāju parādītu skatītājiem un teiktu paldies, mazais Oskars bēdīgs teicis: “Kāpēc manu mammu atņem?” Šis brīdis ģimenei paliks atmiņā uz visu mūžu, jo tas ir ierakstīts viņu sirds biogrāfijā. “Šīs sajūtas dod impulsu,” uzsver viņa, vaicāta, kāds ir nākamais darbs.
Festivāls, kur dzimtām tikties
Aiva ir pārliecināta, ka festivāls ir īstā reize, lai Stāmerienā tiktos dzimtas, sabrauktu kopā radi un draugi no malu malām. Iespējams, atbrauks arī tālāki viesi. Nesen satikos ar paziņu no Maskavas, kas bija pārsteigta par ideju Stāmerienā rīkot pasākumu. Interese bija liela, jo gaidāmais pasākums ir saistīts ar labdarību. Viņa vēlas atbraukt.
Pērnvasar mūsu ģimene brauca apceļot šo pusi – Gulbenes, Balvu rajonu. Kārtējo reizi pārliecinājāmies, cik skaists ir mūsu novads. Mans dēls saka: “Brauksim uz Ēģipti!” Taču es pretī bilstu: “Cik reižu nav būts aiz mūsu valsts robežām, bet katrreiz pārliecinos, ka Latvija ir visskaistākā! Zaļa, tīra, un cilvēki te ir labsirdīgi, jo mūs vēl nav pārņēmis savā varā materiālisms.”
Aiva festivālā noteikti būs kopā ar vīru Andri, kas kopā ar Juri Birznieku ir SIA “Lietišķās informācijas dienests” īpašnieki.
Tūristus interesē Stāmeriena
SIA “Lietišķās informācijas dienests” ir izstrādājis 19 tūrisma maršrutus ceļošanai pa Latviju vasarā, starp iecienītākajiem ir arī Stāmerienas pagasta apciemojums Gulbenes rajonā. Ir piedāvāts detalizēts katra maršruta apraksts.
Aiva informē, ka projekta vadītāja Mārīte Šperberga jau ķērusies arī pie tūrisma maršrutu izstrādes Latvijas apceļošanai ziemā. “Katrs piedāvājums paredz iespējas pēc vēlmēm – ar viesnīcas, gida rezervēšanu,” stāsta uzņēmēja.
Maršruti paredzēti ne tikai ārzemniekiem, bet, pirmkārt, Latvijas iedzīvotājiem. “Ko lai dara Rīgas ģimene nedēļas nogalē? Brauc ārpus Rīgas. Dzīvojot dzīvoklī, brīvdienās gribas izkļūt no tā brīvā dabā,” saka viņa.
Marīte un Aiva pie šādas atziņas nonākušas, vadoties pēc personiskās pieredzes. Projekta vadītāja pati esot aktīva Latvijas apceļotāja. Izstrādātajos tūrisma maršrutos viņa paredzējusi visas tās vajadzības, ko pati izjutusi ceļojumā. Turklāt par katru maršrutu viņa izveidojusi leģendu – vēstījumu par šai vietai piemītošo vēsturisko, ģeogrāfisko, arhitektonisko skaistumu.
“Cilvēkus ļoti piesaista šādas leģendas, piemēram, par mīlestības ozoliem, kas aug pie Stāmerienas pils. Vietējie nostāsti teic, ka, izlienot pa šauro spraugu starp kopā saaugušajiem ozoliem, cilvēkam ir garantēta veiksme mīlestībā,” stāsta Aiva. Šovasar firma veidojot mājas lapu, kas būs speciāli veltīta tūrisma maršrutu piedāvājumam pa Latviju.
Izveido zvanu centru Valkā
Arī uzņēmējdarbības aktivitātē Aiva arvien tuvinās dzimtajai pusei. 8.augustā tika atvērts SIA “Lietišķās informācijas dienests” zvanu centrs Valkā. Tas ir mūsdienīgs pakalpojuma veids – telemārketings. Tas nozīmē, ka firmas pārstāvji zvana un izsaka potenciālajiem klientiem savus piedāvājumus.
“Rīgā ir situācija, ka, lai arī ir bezdarbs, ir grūtības atrast kvalificētus darbiniekus. Ir lielas ambīcijas cilvēkiem, bet nav darba kvalitātes. Laukos turpretim cilvēki vēlas strādāt, bet trūkst iespēju. Rīgā ir izvēle. Šodien strādā te, rīt jau prasa dienesta mobilo tālruni un auto, bet parīt jau atrasts cits darbs. Taču ir tomēr robeža, līdz kurai darba devējs var piekāpties. Atrast labus darbiniekus ir grūti. Bijām domājuši zvanu centru atvērt Cēsīs, tomēr Valkā atsaucība bija lielāka. Prieks, ka uzreiz izveidojās sadarbība ar Valkas pilsētas domes priekšsēdētāju Ventu Armandu Kraukli. Ar viņu esam pazīstami jau 14 gadus. Kad ieminējāmies, ka mēs vēlētos Valkā izveidot zvanu centru, pašvaldības un vietējā uzņēmējdarbības centra atsaucība bija vienreizēja. Mums teica: “Nāciet, atbalstīsim!” Tagad Valkā ir desmit jaunas darba vietas,” stāsta uzņēmēja.
Firmas jaunais produkts ir normatīvo aktu elektroniskā bāze internetā. Tādējādi tagad internetā (www.lid.lv) ir pieejami 60 dokumenti. Izdevniecībai ir meitas uzņēmums Ukrainā, kur veic to pašu izdevējdarbību, produktus piedāvājot ukraiņu valodā.
SIA “Lietišķās informācijas dienests” ir 12 gadu. Firma nodarbojas galvenokārt ar izdevējdarbību.
“Ieejam velna ducī,” smejot saka Aiva un piebilst, ka firmas jubilejā draugi teikuši, “lai tie velni visi saturas”, jo uzņēmuma darbinieki ir enerģijas un darba spara pilni.
