Rajona lauksaimnieki ir nobažījušies, kā šogad izdosies novākt izaudzēto ražu, jo labības laukus pamatīgi ir izmērcējis lietus, kombaini nevar uzbraukt uz lauka, bet rudzi krīt veldrē.
Rajona lauksaimnieki ir nobažījušies, kā šogad izdosies novākt izaudzēto ražu, jo labības laukus pamatīgi ir izmērcējis lietus, kombaini nevar uzbraukt uz lauka, bet rudzi krīt veldrē.
“Šis ir jau trešais gads, kad zemniekiem jācīnās ar lietus radītajām problēmām, kas pavasarī par divām nedēļām kavēja graudaugu sēju, tāpēc arī šobrīd labība gatavojas vismaz divas nedēļas vēlāk. Agrāk tās pļauja pilnā sparā noritēja jau jūlija vidū, bet tagad ir augusta vidus, bet nekas daudz nav paveikts,” vērtē rajona lauksaimniecības konsultāciju biroja augkopības speciāliste Lucija Cīrule. Viņa uzskata, ka pārlieko lietavu rezultātā cietīs rudzu kvalitāte. Tas nozīmē, ka ievērojama daļa iekultās labības derēs lopbarībai, nevis kvalitatīvas maizes cepšanai.
“Īpaši tajās zemnieku saimniecībās, kur sējumi mēsloti vienpusēji, rudzi jau krīt veldrē, tāpēc kombainam tos būs grūti pacelt. Arī nezāles nesnauž, tiklīdz tām piekļūst gaisma, tās izaug cauri graudaugiem,” stāsta augkopības speciāliste. Nobažījušies arī kartupeļu audzētāji, jo vagu starpās uzkrājies ūdens garantē, ka bumbuļi ziemā glabāsies slikti.
“Cits nekas neatliks, kā “ķert” saulainās dienas,” saka Lizuma pagasta zemnieku saimniecības “Cīruļi” saimniece Biruta Reizniece. Arī viņa atzīst, ka šis ir trešais gads, kad labības raža padevusies laba, bet nav iespējams to laikus novākt. Agrās graudaugu šķirnes “Cīruļos” neaudzē, tāpēc bijis iecerēts labību pļaut augusta otrajā nedēļā, bet visu izmainījušas lietavas.
“Ja vairāk nelītu, tad skāde nebūtu pārāk liela. Mums kombainam ir dubultriepas, varētu mēģināt braukt uz lauka, tomēr ne visās vietās tas būs iespējams,” prāto saimniece. Viņa stāsta, ka kopumā jānovāc dažādi graudaugi un rapsis 120 hektāru platībā. Labai vajadzētu būt kviešu ražai. Pārlūkojot sējumu, saimnieki prognozē, ka tie varētu būt 40 centneri no hektāra. Nelielu daļu graudu izmantos uz vietas saimniecībā, bet pārējos pārdos firmai “Kesko Agro”, kā arī zemnieku saimniecībai “Zemzari” Siguldā, uz kurieni ved tritikāli.
Par ražas novākšanas iespējām uztraukušies arī Lejasciema pagasta zemnieku saimniecības “Liepkāji” saimnieki.
“Mums šogad labība jānovāc vairāk nekā 80 hektāru platībā, saimniecībā ir divi kombaini, tāpēc saulainā laikā tā nebūtu problēma, bet pagaidām neesam darījuši neko. Tad, kad laika apstākļi bija piemēroti pļaujai, graudi vēl nebija gatavi, bet tagad būs vajadzīga gandrīz nedēļa, kamēr apžūs sējumu platības,” spriež “Liepkāju” saimniece Mirdza Svikle. Viņa stāsta, ka pavasaros cenšoties iespējami ātrāk apsēt tīrumus, lai rudenī ātrāk novāktu, bet šogad viss esot aizkavējies.
Kamēr vieni gaida lietus mitēšanos, otri paspējuši ar kombainiem jau uzbraukt uz lauka. Piemēram, Litenes pagasta zemnieku saimniecībā “Sopuļi” Gunārs Ciglis jau pārdevis 100 tonnas ziemas rapša, lai gan vēl visa platība neesot novākta. Miežus “Arve” nokūlis Galgauskas pagasta zemnieku saimniecības “Lācīši” saimnieks Staņislavs Gžibovskis, ievācot apmēram 60 tonnas graudu. Pļauju uzsācis arī zemnieku saimniecības “Torņkalns” saimnieks Andris Gargurnis.
