30.jūlijā biju ielūgts uz bijušās darba kolēģes 80 gadu jubilejas svinībām Gulbenē.
30.jūlijā biju ielūgts uz bijušās darba kolēģes 80 gadu jubilejas svinībām Gulbenē. Bez sirsnīgās gaisotnes, kura valdīja tikšanās reizē, biju patīkami pārsteigts par izmaiņām pilsētas sejā, jo iepriekšējais Gulbenes apmeklējums notika pirms pieciem gadiem.
Pilsētas seja ir stipri mainījusies pozitīvā virzienā. Bez vairākām jaunceltnēm acis priecēja daudzu namu ārējais izskats un vispārēja pilsētas laukumu un ielu sakoptība. Nolupušā krāsojuma un aizlaisto zālāju vietā – svaigs krāsojums, nopļauts zālājs un uzlabots ielu un laukumu segums. Patiesi pelnīta atzinība gulbeniešiem par rūpēm uzturēt savu pilsētu pienācīgā izskatā.
Nākamajā dienā paliku arī uz paredzētajiem kapusvētkiem. Transporta pārblīvētās ieliņas un laukumi kapu apkārtnē liecināja, ka kapusvētku reizē sabrauc tuvinieki no visiem Latvijas nostūriem. Un, lūk, tieši tas izsauca manī dziļākas pārdomas…
Apmeklēju jaunuzcelto katoļu dievnamu, kurš, manuprāt, lieliski papildina Gulbenes dominantes. Pēc dievkalpojuma priesteris izziņoja, ka kapusvētku ceremoniāla sākums būs pulksten 12.30 vecajos un pulksten 16.00 jaunajos kapos. Padomju gados tas būtu saprotams, kad daudzviet (īpaši Latgalē) priekšpusdienā ceremoniālu vadīja laicīgā vara, bet pēcpusdienā – attiecīgo draudžu mācītāji. Tagad, ateisma periodam aizejot pagātnē, liktos pareizi, ja svētku ceremoniālu vadītu baznīca. Kapusvētku saturs arī pēc būtības to prasa, ticīgajiem tas reizē ir kā aizlūgums par aizgājējiem. Un tas būtu vajadzīgs arī tāpēc, lai kopā sanākšana nepārvērstos piknikā. Kad pēc dievnama apmeklējuma ierados pie tuvinieku kapiem, atradu tikai dažus aizkavējušos, jo pārējie jau tradicionāli pulcējās ārpusē un atzīmēja satikšanās reizi. Izrādījās, ka pasākums jau sācies pulksten 11.00. Laukumā pie kapličas paralēli gāja piknika dabas pasākumi un turpinājās jo vairāk vēlāk, kad iesākās baznīcas paredzētais ceremoniāls. Tāds “vinegrets” nebija saprotams jo vairāk tādēļ, ka vēl pie tuvinieku kopiņām arvien staigāja apkārt jau daudzi mazliet līdzsvaru zaudējuši atbraucēji. Apbedījuma blīvums vecajos kapos “aprijis” jo daudzas taciņas, tāpēc, lai neuzkāptu virsū sakoptajai vietai, rodas problēma, kā nokļūt pie savējiem. Jaunie kapi liekot izvairīties augstā gruntsūdens līmeņa dēļ. Taču tas jau pavisam citas dabas jautājums un citādi risināms.
Atšķirīgas konfesijas? Tālab jau sen iedibināti un sevi apliecinājuši ekumeniskie rituāli. Galu galā aizlūgumu katra konfesija var izpildīt savā dievnamā un uz kopējo ekumenisko pasākumu sanākt kapos vienlaikus. Gulbenei jautājums mazliet sarežģītāks, jo kapsēta ir divās vietās. Taču šis jautājums jau automātiski atrisināts ar dažu stundu nobīdi vēlāk vai arī, attiecīgi apspriežot, turpmāk tie var notikt, nodalot ar vienas nedēļas starplaiku.
Var jau būt, ka man traucē mans subjektīvais viedoklis, bet, manuprāt, kapusvētku reize prasa delikātāku risinājumu. Domāju, ka sekmīgi to varētu pārņemt jaunās katoļu baznīcas saimnieki. Kāds ir jūsu viedoklis?
Jāzeps Šlars Rīgā, kādreizējais gulbenietis
