Šogad Antons Deinis svinēs jau septiņdesmito dzimšanas dienu. “Vārds man ielikts par godu vectēvam. Pašam patīk.
Šogad Antons Deinis svinēs jau septiņdesmito dzimšanas dienu.
“Vārds man ielikts par godu vectēvam. Pašam patīk. Pusaudža gados gan nepatika, jo šķita vecmodīgs. Parasti vārdadienas svinu mājās ar ģimeni – mīļo sieviņu,bērniem, mazbērniem un mazmazdēlu,” stāsta gaviļnieks.
Antons domā, ka ir spītīgs, mērķtiecīgs un dzīvespriecīgs cilvēks. “Ja kaut ko esmu iecerējis, cenšos to realizēt. Vējagrābšļiem sevi nepieskaitu. Uzskatu, ka cilvēkam jābūt godīgam gan pret sevi, gan citiem. Jāciena citi cilvēki, tad būs mazāk lieku uztraukumu,” viņš atzīst. Antona dzimtā pilsēta ir Daugavpils, bet jau daudzus gadus viņš dzīvo Alūksnē. “Mācījos kara skolā Alūksnē un tā arī paliku šeit. Kādreiz strādāju patērētāju biedrībā. Man dzīvē svarīgs ir darbs, jo uzskatu, ka viss, ko cilvēks dara, ir noderīgs. Domāju, ka katram cilvēkam dzīvē vajag mērķi un nešaubīgi to arī sasniegt. Manuprāt, mūsdienu cilvēki ir noslēgtāki, baidās būt atklāti,” saka Antons.
Brīvajā laikā Antons labprāt lasa vēsturiska satura grāmatas, avīzes. Vasarās viņš strādā piemājas dārziņā. “Man ir divas vājības – pozitīva un negatīva. Garšo saldumi, it sevišķi saldējums, bet nespēju atmest smēķēšanu. Droši vien, ka raksturs par vāju, lai to izdarītu,” Antons atzīst.
Viņam ir daži uzticami draugi, par kuriem nešaubīgi var teikt – nepievils. A. Deinis vēlētos, lai mazbērni izaugtu par kārtīgiem cilvēkiem un viņiem dzīvē klātos labāk nekā vectēvam. “Gribētu, lai cilvēki vairāk smaidītu un būtu laipnāki viens pret otru,” saka Antons.
