Gulbenes puses pašdarbnieki dziedāja un dejoja vienā no vecākajām pilsētām Latvijā – Ludzā. Patiesi, Ludza ir vecāka pilsēta par Rīgu.
Gulbenes puses pašdarbnieki dziedāja un dejoja vienā no vecākajām pilsētām Latvijā – Ludzā.
Patiesi, Ludza ir vecāka pilsēta par Rīgu. Ludzas vārds pirmoreiz bija pieminēts krievu hronikā 1171.gadā. Arī vēlākie arheoloģiskie izrakumi stāsta, ka Ludza senos laikos bija bagāta un ietekmīga latgaļu senpilsēta.
7.augustā Ludzā notika jau ceturtais Latgales novadu festivāls. Pavisam plašajā koncertā piedalījās 40 dziedošie un dejojošie kolektīvi, starp tiem arī divi Gulbenes puses kolektīvi – Gulbenes vokālais ansamblis “Latgalīte” (vadītājs Juris Sjomkāns), Stradu pagasta vokālais ansamblis “Baltābele” (vadītāja Vita Poiša) un Stradu pagasta deju kolektīvs “Baltābele” (vadītāja Larisa Augstkalne). Koncertā, kas notika pilsētas parkā, viņi klausītājiem dāvāja labākās dziesmas un dejas. Vērojot koncertu, varēja manīt, ka īstā Latgales sirdī 70 % dziesmas skanēja nevis latgaliešu, bet latviešu valodā. Klausoties dziesmu izpildījumu kvalitāti, secinājām, ka mūsu (vidzemnieku) priekšnesumi nebūs sliktākie. Un tā arī notika, Stradu pagasta “Baltābeles” dziesmas – Raimonda Paula “Svētā vieta” un Vijas Poļakas “Sapņu zeme” – izskanēja ļoti labi. Kad Stradu pagasta deju kolektīvs izpildīja Johana Štrausa “Svētku deju”, klausītāji it kā pamodās no nelielā noguruma un aplausi, kas līdzinājās ovācijām, patiesi sumināja dejotājus. Ilgie aplausi liecināja, ka jauko deju grib redzēt otro reizi, taču laika trūkums to liedza. Vokālā ansambļa “Latgalīte” dziesmas, sevišķi latgaliešu tautas dziesmu virtene, kas bija izpildīta latgaliešu valodā, izaicināja klausītājus dziedāt līdzi. Tad likās, ka ansamblis un klausītāji ir izveidojuši kopēju kori. Koncerts Ludzā izskanējis. Iepazīti jauni draugi, un jau sākam domāt par repertuāru, ko dziedāsim nākamajos svētkos 2006.gadā Daugavpilī.
