Artūrs skrastiņš: nākamreiz gribētos spēlēt uz pils jumta. Naktī pirms Dailes teātra pirmā vasaras festivāla Stāmerienā tur novērotas skaidras, zvaigžņotas debesis un zvaigžņu lietus.
Artūrs skrastiņš: nākamreiz gribētos spēlēt uz pils jumta.
Naktī pirms Dailes teātra pirmā vasaras festivāla Stāmerienā tur novērotas skaidras, zvaigžņotas debesis un zvaigžņu lietus. Teātra direktors Aivars Līnis nakšņojis Stāmerienā un lūdzis Dievu, kaut tikai festivāla dienā nelītu. Un lūgsna tika uzklausīta.
Aktieris Artūrs Skrastiņš “Dzirkstelei” teica, ka viņš Stāmerienā ir otrreiz un šeit viņam ārkārtīgi patīk. Tas esot kā piedzīvojums labas idejas vārdā.
“Tas būs mums izaicinājums turpmāk, jo teātrim katru gadu vajadzēs sagatavot kaut ko jaunu, lai atkal to varētu rādīt Stāmerienā. Kaut kas īpašs,” teica viņš. Izjautāts par to, vai Stāmerienā meitenes pievērš uzmanību iemīļotajam aktierim, A.Skrastiņš jauki samulsa un teica, ka vēl jau diena vidū un pats nav paspējis lāgā aprast ar šejienes situāciju. Toties vakarā “Dzirkstele” novēroja, ka publikas acis tuvu tuvu skatuvei ar aizrautību tvēra katru A.Skrastiņa pateikto vārdu, katru viņa acu skatienu. Bija jūtams, ka tieši viņš ir jaunās paaudzes elks numur viens.
A.Skrastiņš vēlēja, kaut Stāmerienas pils ātrāk taptu pilnībā atjaunota. Viņš arī izteica vēlmi nākamreiz spēlēt teātri uz pils jumta ar noteikumu, ka nokļūšana līdz tam un pati spēles vieta būs droša.
Ar bezvēju un mākoņiem bez lietus Dieviņš svētīja sestdien pirmo Dailes teātra vasaras festivālu Stāmerienā. Viss izdevās tā, kā bija iecerēts, un pat vēl labāk. Nepiepildījās prognozes, ka Stāmerienā nebūs kur ābolam nokrist. Ļaužu bija daudz, taču viss bija tik labi organizēts, ka drūzmu nejuta. Par to jāpateicas Gulbenes ceļu policijai un vietējiem uzņēmējiem, privātzemju īpašniekiem un pašvaldībai. Vakar vēl nebija precīzu ziņu par to, cik cilvēku apmeklējuši festivālu. Taču arī bez skaitīšanas ir skaidrs, ka festivālā kaut uz mirkli ielūkojušies aptuveni 7000 cilvēku.
“Stāmerienā šodien kā Jūrmalā,” sasveicinoties “Dzirkstelei” teica stāmerienietis Ralfs Rubenis – grupas “Tranzīts” vadītājs.
Arī viņš bija pasaukts palīgā, lai palīdzētu ar tehnisko nodrošinājumu teltī, kur notika “Mūžīgā unisona” koncerts.
Stāmerienā kā Jūrmalā
Stāmeriena patiesi līdzinājās mazpilsētai, rajona centram (par kādu vēsturiski tai kādreiz jau bijusi iespēja kļūt). Teiksmainā 19.gadsimtā jūgendstilā celtā pils, tikpat senā, spīdoši atjaunotā pareizticīgo baznīca, Stāmerienas pagasta apkārtne, ezeri, parks – viss mirdzēja svētku spozmē un sirsnībā. Pils un tās apkārtne bija kļuvusi par profesionālā teātra mākslas citadeli – spēles laukumu. Pils pati bija kā aktrise! Jūra ļaužu – visu paaudžu cilvēki, pat zīdaiņi vecākiem uz rokām – ieskāva, apskāva un ar acīm tūkstoš reižu samīļoja pili, vēlot tai daudz baltu dieniņu. Vēlot festivālam saules mūžu.
“Paskatieties debesīs!” festivāla noslēgumā publiku mudināja Gulbenes pilsētas domes un rajona padomes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs, liekot saprast, ka gan daba, gan cilvēki ir par to, lai festivāla rīkošanas tradīcija Stāmerienā turpinātos un būtu ikgadēja.
Jūtas kā geišas
“Dzirkstele” izmantoja iespēju uzrunāt un izjautāt festivāla laikā līdzās sastaptos māksliniekus. Aktrise Indra Briķe sacīja, ka pati un daudzi kolēģi Stāmerienā ir pirmo reizi. Vienlīdz liels esot prieks par skaisto dabas stūrīti, bānīti, pili un jaukajiem cilvēkiem.
“Ir svētki arī mums pašiem – aktieriem,” sacīja viņa. Kopā ar kolēģi Lilitu Ozoliņu viņa uz festivālu ieradušās kā “teātra sejas”. Tas nozīmē, ka izrādēs viņas nepiedalījās, bet bija klāt šajā festivālā. “Es saku, ka mēs šajā festivālā esam Dailes teātra geišas,” smej I.Briķe.
Viņa piebilst, ka festivāls kļuva par atkalredzēšanās notikumu Dailes teātra kolektīvam pēc vasaras brīvdienām. L.Ozoliņa sacīja, ka savulaik ir filmējusies Stāmerienas dzelzceļa stacijā, kad Juris Grava, beidzot Kultūras akadēmiju, te veidoja savu diplomdarbu. Taču pili Stāmerienā aktrise pirmoreiz ieraudzījusi festivālā. “Gribētos, lai pils paliktu tāda cilvēka rokās, kas vēlas to padarīt atvērtu kultūras norisēm, ikvienam cilvēkam Latvijā,” teica viņa.
Sajūsmā par publiku
Aktrise Rēzija Kalniņa pēc līdzdalības Īvas Ensleres intīmajās atklāsmēs “Vagīnas monologi”, ko rādīja Stāmerienas klubā, laikrakstam teica, ka publika bijusi ar labu humora izjūtu. “Pārsvarā skatītāji bija jaunieši, bet arī cilvēki gados, kas sirdī ir jauni. Atmosfēra bija mājīga. Rīgā mums ir bijuši kuriozi, ka neveidojas kontakts ar skatītāju, tādēļ sanāk cīņa ar publiku. Taču te skatītājs bija sagatavots, jo zināja, uz ko ir atnācis. Patīk, ka šoreiz izveidojās saruna ar skatītāju. Reakcija zālē bija kā atbilde,” teica viņa.
R.Kalniņa gan arī atzinās, ka festivāla laikā bijis grūti pārslēgties no vienas izrādes uz nākamo, jo tūlīt pēc nozīmīgas lomas mūziklā “Īkstīte” viņai bija jāspēlē “Vagīnas monologi”. Taču gandarījumu sniedza publikas patiesais prieks. Arī viņas kolēģe Sarmīte Rubule teica, ka Stāmerienā izrādē “Vagīnas monologi” valdīja brīva atmosfēra. Komplimentus iecietīgajai un modernajai publikai adresēja arī iestudējuma režisors Dž.Dž. Džilindžers.
Piedalās arī autori
Stāmerienā bija iespēja vērot, cik profesionāli un cik godprātīgi Dailes teātra kolektīvs atrāda skatītājiem iecerēto programmu. Mūziklos skanēja dzīvā mūzika, dzīvais izpildījums. Uz skatuves mūziķu grupā bija iekļāvušies arī izrāžu autori – Jānis Lūsēns un Raimonds Pauls, kas paši atskaņoja savu mūziku. Publikā “Dzirkstele” sastapa arī mūzikla “Meža gulbji” libreta un traģikomēdijas “Zemes nodoklis” autori Māru Zālīti.
“Mana klātbūtne šeit ir liecinājums tam, ka es ļoti augsti vērtēju Dailes teātra ideju, izvest izrādes ārpus teātra sienām un tā tālāk no Rīgas. Ir izvēlēta pareizā vieta. Pils nākotnē te noteikti būs tikpat skaista kā baznīca. Patīkami, ka cilvēku ir tik daudz. Viss, ko Dailes teātris ir atvedis, kā redzams, tiek pieņemts. Skatītājiem patīk. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka teātriem ir jādodas tuvāk skatītājam. Laiki mainās,” teica viņa.
M.Zālīte bilda, ka festivālā ir svētdienīga noskaņa – bez steigas, atbrīvota. Cilvēki gatavi te pavadīt visu dienu, ne tikai skatoties teātri, bet arī vienkārši pastaigājoties, baudot ēdienu un atpūtu. “Tāpēc visi ir mīlīgi un harmoniski. Stress ir palicis ārpus šā pasākuma,” sacīja M.Zālīte. Viņa pauda prieku, ka festivālā cilvēkiem ir iespēja vienas dienas laikā noskatīties vairākas izrādes, tāpēc iespaidu pietikšot vismaz mēnesim.
Speciāli uzaudzē bārdu
Aktieris Varis Vētra “Dzirkstelei” saka, ka kolēģis Andris Bērziņš speciāli festivālam ir uzaudzējis bārdu, uz ko aprunātais paskaidroja: “Nodzīšu bārdu tikai tad, kad beidzot pēc itāļu arhitekta Frančesko Bartolomeo Rastrelli projekta celtā skaistā Stāmerienā pils taps atjaunota. Tas nozīmē, ka es droši vien noaugšu līdz zemei ar bārdu.”
A.Bērziņš teica, ka viens no festivāla uzdevumiem esot pievērst sabiedrības uzmanību pilij, cerot, ka tas palīdzēs ātrāk atjaunot šo kultūrvēsturisko pieminekli. Viņš piebilda, ka abi ar kolēģi Vari Vētru esot arī ziedojuši pils atjaunošanai – katrs pa latam. Vakar valsts kultūras pieminekļu galvenā inspektore Gulbenes rajonā Sarmīte Dundure laikrakstam stāstīja, ka pils ziedojumu kastīte festivāla laikā papildinājusies ar 82 latiem. “Taču tas nav galvenais. Svarīgākas par visu ir tās pozitīvās izjūtas, kuras radīja šis pasākums,” sacīja viņa.
Stāmerienas pils apsaimniekotājs Andrejs Vīcups bija apmierināts, jo jutis – festivālā cilvēkiem ir labi. Saņemts arī daudz labu vēlējumu pilij no labiem un tuviem cilvēkiem. Taču viņš arī piebilda: “Cik dažādi ir cilvēki, tik dažāda arī ir attieksme, tomēr Dieviņš vienmēr ir labiem cilvēkiem labvēlīgs un lietu noskauž.
