Gulbenē 20.augustā ārstu privātprakses vietā, Rīgas ielā 37, konsultēs ārsts neirologs no Rīgas. “Epilepsijas slimniekiem tas ir svarīgi, ka šis speciālists ir no citurienes.
Gulbenē 20.augustā ārstu privātprakses vietā, Rīgas ielā 37, konsultēs ārsts neirologs no Rīgas.
“Epilepsijas slimniekiem tas ir svarīgi, ka šis speciālists ir no citurienes. Nereti pacienti kautrējas iet pie vietējiem ārstiem, turklāt vienmēr ir būtiski uzzināt kādu alternatīvu viedokli,” saka Latvijas Epilepsijas slimnieku asociācijā.
Epilepsija nav garīga slimība, kaut gan nereti, saskaroties ar sabiedrības reakciju un problēmām, kuras nākas piedzīvot epilepsijas slimniekiem un viņu ģimenes locekļiem, šķiet pavisam citādāk. Visbiežāk uzskata – ja ir epilepsija, tad jau cilvēkam nav kaut kas kārtībā ar galvu un labāk no viņa izvairīties. Savukārt slimo bērnu vecāki, saskaroties ar šo attieksmi, cenšas savus bērnus pasargāt un norobežot no apkārtējiem, lai nepadarītu viņu dzīvi vēl sarežģītāku. Līdzīgi ir arī ar pieaugušajiem slimniekiem. Tā veidojas apburtais loks, kam pamatā ir aizspriedumi un neinformētība, nevis reāls segums.
Dzīves kvalitātes pētījums atklāj satraucošus faktus. Pēc Latvijas Epilepsijas slimnieku asociācijas iniciatīvas noticis dzīves kvalitātes pētījums, kas ir pirmais šāds mēģinājums Latvijā – apzināt sociālās problēmas, kas saistītas ar epilepsiju. Aptaujā piedalījušies aptuveni trīs procenti no Latvijas epilepsijas slimnieku skaita, kas kopumā uzrāda galvenās problēmas un ļauj analizēt valdošās tendences šajā jomā.
Pirmkārt, epilepsijas slimnieki un slimo bērnu vecāki nepamatoti cenšas izolēties no sabiedrības un sociālajām aktivitātēm, nereti pat pametot savus hobijus (gandrīz 70 procenti aptaujāto).
Otrkārt, pieaugušo pētījums uzrāda, ka epilepsijas slimniekiem ir būtiskas problēmas darbā un darba meklējumos (60 procenti aptaujāto), tādas pašas problēmas ir bērniem gan skolās, gan arī bērnudārzos.
Treškārt, ģimenēs, kur ir slimie bērni, vecāki parasti cenšas atrast vainīgo, kas nereti beidzas ar šķiršanos. Taču vecākiem ir jāsaprot, ka neviens nav vainīgs, vainīga ir tikai slimība, ar kuru jāmācās sadzīvot.
Speciālisti uzskata, ka sabiedrības acīs epilepsija ir kaut kas līdzīgs spitālībai, no kā jāmūk pa gabalu. Visi to asociē ar smagajām lēkmēm, kas nāk ar putām uz lūpām un krampjiem, kaut gan tas ir tikai viens no dažādo lēkmju veidiem.
