Vienā lappusē “Mans dārzs” stāstījām par ķiršu mēri un to, kā pret šo slimību cīnīties. Bija ieteikums, ka te palīdzēt var tikai cirvis.
Vienā lappusē “Mans dārzs” stāstījām par ķiršu mēri un to, kā pret šo slimību cīnīties. Bija ieteikums, ka te palīdzēt var tikai cirvis.
SIA “Apgāde” darbiniece Anita Petrovska detalizētāk skaidro, kas ir ķiršu mēris jeb kauleņkoku pelēkā puve un kā ar to cīnīties.
“Tā ir sēnīšu slimība, ko iespējams ierobežot, ne tikai ņemot talkā cirvi, bet izmantojot arī fungicīdu “Horus”. Tas gan ir pietiekami dārgs. 0,2 kilogramu iepakojums maksā apmēram 20 latus. Deva uz vienu hektāru ir 0, 2 līdz 0,3 kilogrami.
Ķiršu mēris ir viena no bīstamākajām ķiršu slimībām. Ar to slimo visi skābie un arī saldie ķirši. Ķiršu ziedi, lapas un jaunie dzinumi pavasarī strauji vīst, nobrūnē un nokalst. Tikko aizmetušies augļi savīst. Var inficēties arī vecāki zari.
Miza bojājuma vietā nobrūnē, iegrimst un saplaisā. Rodas brūces, un no tām izdalās sveķi. Uz augļiem nogatavošanās laikā izveidojas nelieli, brūni plankumi, kas strauji palielinās un pārņem visu augli.
Slimības izraisītāja sēne pārziemo mumificētajos augļos, nokaltušajos dzinumos un ziedu atliekās. Agri pavasarī izveidojušās sporas inficē ziedus un sēņotne caur ziedkātiem iekļūst zaros. Dzinumi var inficēties arī caur mizas brūcēm.
Infekcijas izplatīšanos pavasarī ķiršu ziedēšanas laikā veicina liels gaisa relatīvais mitrums un zema gaisa temperatūra,” skaidro A.Petrovska.
Ja arī jums ir kādi praktiski ieteikumi, ar mūsu laikraksta palīdzību pastāstiet to arī citiem.
