Mūsu pļavās no nopļautajiem tīrumiem bija sabēdzis daudz griežu. Pļavas vajadzēja nopļaut, bet grieze ir saudzējams putns. Šajās pļavās griezes dzīvo jau gadiem.
Mūsu pļavās no nopļautajiem tīrumiem bija sabēdzis daudz griežu. Pļavas vajadzēja nopļaut, bet grieze ir saudzējams putns. Šajās pļavās griezes dzīvo jau gadiem.
Mums ir viena gotiņa, sienam zāles pietiek no citām pļavām, kopējā zemes īpašuma platība ir 15 hektāri. Ko darīt ar pļavām, kurās ir griezes? Bailes tās sapļaut, vakaros šie putni rīko skaistus koncertus. Vera Medne Galgauskā
Griezes ir jārespektē
Grieze ir putns ar globālas aizsardzības nozīmi. Šie putni perē mazuļus pļavās zālē vai labības laukos, tāpēc vēlams labību kult vasaras otrajā pusē, bet pļavās zāli pļaut ar izkapti, uzmanot, vai tuvumā nav ligzdas. Šajā vietā zāli pļaut nevajadzētu.
Latvijā šī suga kļuva apdraudēta 20.gadsimtā, kad pļaušanai sāka izmantot mašīnas, ar kurām vairs nevarēja apbraukt griezes ligzdu pļavas zālē, to neaizskarot. Arī griezes paradums nogaidīt līdz pēdējam brīdim nenāca tai par labu. Pļaujmašīnas izkapts nesaudzēja perējošo putnu, un vairākums griežu gāja bojā. Turklāt daudzviet vairs nevāca sienu, bet pļavas sāka mēslot, lai skābbarības ražošanai vienā vasarā zāli varētu pļaut vairākas reizes. Griezēm vairs neizdevās izperēt mazuļus.
Griežu skaits Latvijā un Eiropā strauji samazinājās, turklāt kopš 1960.gada 20 gadu laikā – pat vairāk nekā divkārt. Latvijā stāvoklis nebija tik kritisks, taču arī te astoņdesmito gadu beigās griežu bija daudz mazāk nekā jebkad agrāk. Starptautiskā putnu aizsardzības biedrību savienība “BirdLife International” 1994. gadā iekļāva griezi globāli apdraudēto sugu sarakstā.
Latvijas Ornitoloģijas biedrība jūnijā aicināja ikvienu ieklausīties dabā, sadzirdēt pasaulē apdraudēto putnu sugu – griezi – un ziņot par to.
“Ja saimnieki vasaras sākumā savās ganībās dzird griezi, putnam noteikti tur būs ligzda, tad nevajadzētu ganības nopļaut. Griezes pārsvarā aiziet bojā, kad agri tiek appļautas ganības,” skaidro ornitologs Aldis Freibergs.