“Ja tu vari to izturēt, tad tev tā arī vajag!” tā mazliet ciniski rakstīja antīkais satīriķis Juvenāls. Nē, daudzi nevēlas “izturēt” to, ka pat ar augstskolas diplomu nevar atrast darbu savā specialitātē.
“Ja tu vari to izturēt, tad tev tā arī vajag!” tā mazliet ciniski rakstīja antīkais satīriķis Juvenāls. Nē, daudzi nevēlas “izturēt” to, ka pat ar augstskolas diplomu nevar atrast darbu savā specialitātē. Statistikas dati liecina, ka pagājušajā gadā vairāk nekā 30 000 Latvijas iedzīvotāju ir devušies strādāt uz kādu Eiropas Savienības valsti. Neviena pārvaldes institūcija neuzskaita un neanalizē, kāpēc cilvēki aizplūst uz ārzemēm.
Augusts ir izšķirošs laiks jauniešiem. Viņi izmēģinājuši spēkus, stājoties augstskolās. Var droši teikt, ka daudziem studēt gribētājiem nācies izdarīt “rezerves” izvēli vai arī gaidīt nākamo gadu, lai atkal mēģinātu iestāties izraudzītajā fakultātē. Latvijas Universitātes komunikāciju zinātnēs bija 131 reflektants uz vienu budžeta vietu. Universitātē studēs 160, Rīgas Stradiņa universitātē – 60, Vidzemes augstskolā – 40, augstskolā “Turība” – 87 jaunieši, kas vēlas kļūt žurnālisti vai sabiedrisko attiecību speciālisti. Rodas bažas, vai pēc gadiem tādas pašas rindas kā pie augstskolu durvīm neveidosies pie bezdarbnieku birojiem. Universitātē aptaujātie jaunieši atzīst, ka vēlas būt žurnālisti. Tas nozīmē, ka daudzi jaunie žurnālisti neatradīs darbu specialitātē. Tiesa, daļa reflektantu uzskata, ka iegūtās zināšanas noderēs jebkurā jomā.
Jā, masu saziņas līdzekļi ir redzami, tāpēc daudzus saista popularitāte. Medaļas otru pusi, kas nebūt nav tik rožaina, kā izskatās, var iepazīt vien praksē. Iespējams, vērts ieklausīties atziņā, ka labāki žurnālisti kļūst tie, kas ieguvuši augstāko izglītību kādā citā profesijā. Viņi nav apguvuši žurnālistikas žanrus un citus amata noslēpumus, toties ir iepazinuši kādu nozari teorētiski un praktiski, tāpēc labāk var spriest un izdarīt secinājumus. Protams, nevar apgalvot, ka tā ir vienmēr. Tomēr nav tikai viens – īstais un pareizais – ceļš, lai sasniegtu mērķi. Ir jārēķinās, ka mazajā Latvijā nav vajadzīgs tūkstošiem žurnālistu. Tiesa, konkurence varētu uzlabot masu saziņas līdzekļu kvalitāti. Turklāt komunikāciju jeb sabiedrisko attiecību speciālisti būs vajadzīgi uzņēmumos un iestādēs, tomēr ilgstoša orientācija uz šās profesijas apguvi var radīt nepatīkamas sekas.
Pagaidām jaunieši laimīgi izbēguši no premjera Aigara Kalvīša solītās vidusskolas eksakto zinību priekšmetu padziļināšanas, tāpēc studijām nav izvēlējušies grūto ķīmiju vai fiziku. Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre intervijā laikrakstam “Telegraf” teikusi, ka būs īpaša kvota informācijas tehnoloģiju speciālistu uzņemšanai no trešajām valstīm, turklāt viņi saņems arī īpašas darba atļaujas. Komunikāciju zinātņu diploms der visās Eiropas Savienības valstīs, tātad mūsu jaunieši dosies prom, bet viņu vietā Latvijā ieradīsies citi.
