Slovākija – augsto kalnu paradīze – tā domā ikviens. Iebraucot Slovākijā, acīm pavērās brīnišķīgas ainavas – augsti kalni, kuru virsotnes zem mākoņiem dažviet pat nebija saskatāmas, sakopta vide un laipni cilvēki.
Slovākija – augsto kalnu paradīze – tā domā ikviens. Iebraucot Slovākijā, acīm pavērās brīnišķīgas ainavas – augsti kalni, kuru virsotnes zem mākoņiem dažviet pat nebija saskatāmas, sakopta vide un laipni cilvēki.
Pirmajā dienā mēs devāmies uz Tatriem. Ar pacēlāju nokļuvām kalnā, kur varējām uzrāpties līdz pašai virsotnei. Atradāmies vairāk nekā 2000 metru augstumā, tomēr, kā par brīnumu, ne mirkli nebija bail, jo ainavas, kas bija redzamas visapkārt, ļoti nomierināja. Ciematiņi, kas atradās kalna pakājē, izskatījās, it kā būtu salikti no sīkiem klucīšiem. Atrodoties virsotnē, mēs droši varējām teikt, ka nu mums pie kājām ir visa pasaule.
Otrajā dienā devāmies izbraucienā pa Polijas, Slovākijas robežupi Dunajecu. Brīžiem upe bija mierīga, brīžiem trakojoša un pat mēģināja mūs apšļakstīt. Gar Dunajecas krastiem stiepās augstu kalnu grēdas un zaļojoši krūmi. Pēc tam sekoja Slovākijas brīvdabas muzeja un pils apmeklējums Ļubovas ciemā. Pilī brīžiem varēja dzirdēt mūziku, kas lika atgriezties tālākā pagātnē un iztēloties, ka mēs tur dzīvojam.
Trešajā dienā apskatījām alu, kurā varēja aplūkot interesantus dabas veidojumus. Uz salas sienām bija izveidojušās gan dzīvnieku, gan reliģisku tēlu aprises. Ļoti brīnišķīgi bija klausīties mūziku, kuru atskaņoja alas mūzikas zālē. Likās, ka melodija plūst no vienas vietas uz otru un ir bezgalīga. Pēc tam mēs devāmies uz ūdenskritumu un vērojām, kā ūdens traucas no kalniem. Ainavas bija neaprakstāmi skaistas. Vakarā, lai relaksētos, apmeklējām ārstnieciskos termālos baseinus. Kad atgriezāmies viesnīcā, mūs jau sagaidīja Slovākijas “papa” ar ģimeni un dāvāja jauku atpūtu pie ugunskura. Pēdējā dienā devāmies uz Popradu, kur apskatījām suvenīru tirgotavas un pilsētiņas centru.
Un tad jau arī pienāca laiks atgriezties mājās, tomēr mums vienmēr paliks atmiņā tas, ko mēs šo dienu laikā redzējām, jo brauciens bija neaizmirstams!
Pateicoties Ingrīdai Brusei, mums bija iespēja redzēt visu savā acīm, un par to mēs viņai sakām lielu paldies!
