Sabiedrībā lielu satraukumu izraisījis Vides veselības centra apgalvojums, ka vairākās Latvijas vietās cilvēki janvārī saslimuši ar dizentēriju pēc uzņēmuma “Tukuma piens” gatavās produkcijas lietošanas.
Sabiedrībā lielu satraukumu izraisījis Vides veselības centra apgalvojums, ka vairākās Latvijas vietās cilvēki janvārī saslimuši ar dizentēriju pēc uzņēmuma “Tukuma piens” gatavās produkcijas lietošanas. Teorētiski tas nozīmē, ka kāds no uzņēmuma darbiniekiem bijis slims ar dizentēriju un inficējis piena produkciju. Vai tas nozīmē, ka arī citos uzņēmumos nav izslēgta šāda iespēja, to laikraksts noskaidroja, aptaujājot pārtikas ražotājus un produkcijas kvalitātes kontrolētājus.
“Mūsu pusē – Alūksnes, Balvu, Gulbenes un Madonas rajonos – pašlaik nav konstatēts neviens saslimšanas gadījums ar dizentēriju,” mierina Gulbenes reģionālā Vides veselības centra ārste epidemioloģe Jekaterina Turka. Tomēr teorētiski diskutēt par šo tēmu varam.
Parakstās par personisko atbildību
Akciju sabiedrības “Cesvaines piens” darbinieki pirms katras darbdienas sākuma ar savu parakstu apstiprina, ka nav slimi ar zarnu trakta infekcijas slimībām. Tā kā pārtikas rūpniecības darbiniekiem tikai reizi gadā obligātas ir medicīniskās pārbaudes, lai saņemtu sanitāro grāmatiņu, nav izslēgts, ka pa vidam kāds var pārslimot infekcijas slimību.
“Piens ražošanā tiek pasterizēts. Teorētiski inficēt produktu var tikai izliešanas, fasēšanas laikā, ja šinī procesā ir tieša saskare ar cilvēka rokām. Bet katrā uzņēmumā gatavā produkcija diendienā tiek degustēta. Ja produkts inficēts, tad taču jāsaslimst arī uzņēmuma darbiniekiem,” saka akciju sabiedrības “Cesvaines piens” ražošanas daļas vadītāja Gita Mickeviča.
Viņa neatceras gadījumu, kad būtu bijušas aizdomas, ka no “Cesvaines piena” produkcijas lietošanas kāds būtu saslimis ar zarnu infekcijas slimībām.
Gulbenes reģionālā Vides veselības centra ārste epidemioloģe Jekaterina Turka domā, ka piena pārstrādes uzņēmumos lielā mērā jāpaļaujas uz katra darbinieka godaprātu. Darbiniekam vadība jāinformē, ja sāp vēders, jo tad ir nekavējoties jādodas uz izmeklēšanu pie ārsta. Ja cilvēks ir slims ar dizentēriju, atliek tikai nenomazgāt rokas pēc tualetes apmeklēšanas, lai infekcija izplatītos tālāk.
Paļaujas uz tehnoloģiju un paškontroli
Laikraksta aptaujātie Austrumvidzemes pārtikas ražotņu vadītāji pauda, ka neatceras gadījumus, ka kāds būtu saslimis, ēdot vietējā ražojuma piena vai gaļas pārstrādes produktus. Jaungulbenes desu ražotnes “Arka” īpašnieks Alvils Pētersons atzīst, ka “kontroles mehānisms un ražošanas tehnoloģiskais process ir tiktāl attīstīts”, ka produkta inficēšanas iespēja ir izslēgta. Firmas “Lat Salta” Madonas saldējuma ražotnes ceha vadītāja Antoņina Adijāne domā, ka uzņēmumā ir sanitārie apstākļi un laboratorija, kas pārbauda produkcijas kvalitāti katru dienu. Uzņēmumā notiek arī pārbaudes, ko organizē Veterinārā pārvalde. Nekādi pārkāpumi konstatēti neesot.
Arī zemniekiem ir sanitārās grāmatiņas
Akciju sabiedrības “Vidzemes piens” Virešu pienotavas direktors Andis Brakšs apgalvo, ka “tehnoloģiskais process izslēdz produkcijas inficēšanas iespēju”. “Ja kāds kaut kur ir saslimis ar dizentēriju, tad vienmēr meklē vainu pienā. Tā arī “Tukuma piena” gadījumā. Bet šaubos, vai piens ir vainīgs. Uzņēmumam ir Eiropas sertifikāts tāpat kā Valmieras “Vidzemes pienam”. Visi piena produkti tiek ražoti slēgtā procesā. Saskarsmes ar cilvēka rokām nav,” viņš stāsta.
A.Brakšs stāsta, ka sanitārās grāmatiņas tiek prasītas ne tikai no piena pārstrādes produktu ražošanas darbiniekiem, “bet arī piena ražotājiem, kas iet kūtī”. “Viss tiek kontrolēts. Arī ūdens pienotavās un ražotnēs regulāri tiek pārbaudīts,” viņš saka.
“Sakarā ar “Tukuma piena” gadījumu nekādas papildu produkcijas kontroles piena pārstrādes uzņēmumos nenotiek,” saka Gulbenes Veterinārās pārvaldes vadītāja Dzidra Gala. Viņa uzsver, ka katrā uzņēmumā ir sava iekšējā kontroles sistēma, kas garantē produkcijas kvalitāti.
Gulbenes Veterinārā pārvalde galvenokārt kontrolējot lielāko rajona piena pārstrādes uzņēmumu – akciju sabiedrību “Rankas piens”.
Ir pretrunīgi viedokļi par “Tukuma piena” vainu
“Tas ir pilnīgi aplam, ka Vides veselības centrs apgalvo – dizentērija Latvijā izplatījusies ar “Tukuma piena” produkciju. Tas nav pierādāms. Bet uzņēmums tagad ir iedzīts bankrotā,” saka Dz.Gala. Gulbenes reģionālā Vides veselības centra ārste epidemioloģe J.Turka uzsver, ka pierādīt vairs nevar, ka saslimuši cilvēki ir no “Tukuma piena” produkcijas, jo tā jau ir apēsta un nav neviena parauga, ko varētu izpētīt laboratorijā. Bet uzņēmuma darbinieks, kas bijis slims ar dizentēriju, jau izveseļojies.
“Saslimušie dzīvo dažādās Latvijas vietās, bet visi apgalvo, ka ēduši “Tukuma piena” produkciju. Loģiski secināms, ka saslimst varēja no tās. Vides veselības dienesta uzdevums ir informēt iedzīvotājus par to,” saka J.Turka.
“Teorētiski vienmēr uzskata, ka piens, kas nāk no pārstrādes uzņēmuma, ir vainīgs. Bet praktiski atklājas nebūšanas tālākajā procesā. Kā piens tiek glabāts? Un vai piena ēdājiem ir iespēja pēc tualetes apmeklēšanas nomazgāt rokas. Kā traukus mazgā ēdnīcās? Šinī ziņā labāka kārtība ir Alūksnes Mobilo strēlnieku bataljona ēdnīcā. Tur virtuvē katram produktam ir atsevišķa glabāšanas kamera,” saka akciju sabiedrības “Vidzemes piens” Virešu pienotavas direktors A.Brakšs.
