Pagājušā gada nogale Gunai Švikai, Gulbenes rajona padomes pašvaldību un reģionālās attīstības nodaļas vadītājai, bijusi rosīga un patīkamu iespēju pilna: būts Vācijā, Āhenes reģionā.
Pagājušā gada nogale Gunai Švikai, Gulbenes rajona padomes pašvaldību un reģionālās attīstības nodaļas vadītājai, bijusi rosīga un patīkamu iespēju pilna: būts Vācijā, Āhenes reģionā, kā arī skatīta Brisele un gūta pieredze par valsts attīstības procesiem Eiropā.
“Uz Āhenes reģionu devāmies pēc Vācijas valdības Transform programmas projekta konsultantu ielūguma. Mūsu delegācija – desmit Vidzemes reģiona pārstāvji no Alūksnes, Valkas, Cēsu, Valmieras, Madonas, Gulbenes rajona attīstības nodaļām, Vidzemes attīstības aģentūras (VAA) direktore Jolanta Vjakse un aģentūras darbinieki. Divas nedēļas viesojāmies Vācijā un paguvām skatīt arī Briseli. Brauciena mērķis bija iepazīties ar Āhenes reģionu, Āhenes attīstības aģentūras (AGIT) darbu, sadarbības modeli, kā arī redzēt realizētu projektu praktiskus piemērus. Viens no mērķiem bija Briselē iepazīties ar Eiropas Savienības nostādnēm par reģioniem un citu.
Tiekas svētki un ikdiena
Jāteic, ka dienas bija noslogotas, apgūstot Āhenes aģentūras pieredzi apmācības ciklā par reģiona vispārēju attīstību, sadarbības veicināšanu starp institūcijām un citu,” stāsta G.Švika. Vidzemniekus Vācija sagaidīja svētku noskaņā. “Vācieši bija laipni un atsaucīgi. Viesojāmies pie Transform konsultanta Latvijā – Hansa Garbesa. Viskrāšņākās bija vecpilsētas un mazpilsētiņas. Noslēgumā, salīdzinot mūsu ikdienu un dzīvi Vācijā, secinājām, ka vācieši ir daudz praktiskāki par mums: seni arhitektūras pieminekļi tiek pielāgoti šodienas vajadzībām, kas man šķiet pat nepieņemami. Dažviet vācieši tāpat kā mēs – vispirms uzceļ modernu celtni, bet tad domā, vai tā vispār iederas vidē,” salīdzina G.Švika.
Īsteno valstu sadarbību
Vizītes laikā gūtas vairākas atziņas. Āhenes reģions ir viens no attīstītākajiem un modernākajiem Vācijā. Tas ir modernu tehnoloģiju reģions. Āhenes pievilcība ir tās ģeogrāfiskais izvietojums – te robežojas Beļģija, Nīderlande un Vācija. Praktiski redzējām, kā darbojas Eiroreģions šo triju valstu kontekstā, kā realizē projektus. Viens no redzamajiem rezultātiem bija pasaulē lielākais medicīnas centrs. “Vēlreiz pārliecinājāmies, cik vienkārša, bez apgrūtinājumiem ir robežu pāreja ES valstīs: tikai zīmes norāda, ka tiek šķērsota nākamā valsts. Uz Vācijas un Nīderlandes robežas kopēja projekta ietvaros tiek būvēta liela ēka. Valstu robeža šo ēku šķērso pa kāpņu telpu, un vienā pusē atrodas Vācijas, otrā – Nīderlandes ofisi.
Jāattīsta uzņēmējdarbība
Tuvāk iepazīstoties ar Āhenes attīstības aģentūras darbu, redzējām, ka tā darbojas uz citādiem principiem, nekā plānots strādāt Vidzemes attīstības aģentūrai. Āhenes reģiona attīstības aģentūra ir orientēta uz uzņēmējdarbības veicināšanu un attīstību. Pēc Latvijā pieņemtajiem principiem tas varētu būt līdzīgs mūsu uzņēmējdarbības atbalsta centriem. Katra jauna pieredze sniedz oriģinālas idejas, ko, pielāgojot Latvijas iespējām, var realizēt. Nākotnē Vidzemei lielāka uzmanība jāpievērš tieši uzņēmējdarbībai. Veiksmīgas sadarbības iespējas veicinās labu projektu īstenošanu. Turklāt šis brauciens mums bija laba iespēja pilnveidot savstarpējo sadarbību,” domā G.Švika.
Viesojas un tiekas Briselē
Vienu dienu veltījām Briseles apmeklējumam. Viesojāmies Eiropas komisijas reģionālās politikas ģenerāldirektorātā, Latvijas pārstāvniecībā Eiropas Savienībā, tiekoties ar LR Ekonomikas ministrijas pārstāvi ES Aivaru Berneru, Phare/Tacis informācijas centrā. Lai iepazītos ar to, kā reģioni tiek pārstāvēti Briselē, iepazināmies ar Ziemeļreinas Vestfāles zemes pārstāvniecību. Apmeklējām arī Eiropas komisijas paplašināšanās ģenerāldirektorātu, kur ciemiņus uzņēma ģenerāldirektorāta vadītāja vietnieks Joris Deklerks. Pēc oficiālajām vizītēm bija iespēja apskatīt arī naksnīgo Briseles vecpilsētu, kas bija brīnišķīgā svētku rotā.
Ir savs attīstības temps
“Iegūtā pieredze un informācija par Āheni liek vēlreiz saprast, ka Eiropas valstis ir augsti attīstītas un viņiem ir citas problēmas, un ka nav iespējams viņu pieredzi šeit izmantot pilnībā. Latvijai ir savas īpatnības un savs attīstības temps. Mēs vairāk sasniegsim, sadarbojoties gan rajoniem, gan reģioniem, gan iesaistoties starptautiskos projektos,” saka Guna.
