Esmu dzimis Rīgā, bijušajā Otrajā Rīgas pilsētas slimnīcā (tagad laikam to sauc par profesora Stradiņa slimnīcu Pārdaugavā).
Esmu dzimis Rīgā, bijušajā Otrajā Rīgas pilsētas slimnīcā (tagad laikam to sauc par profesora Stradiņa slimnīcu Pārdaugavā). Esmu tomēr caur un caur gulbenietis, jo arī abi vecāki ir no Gulbenes. Kādēļ māte aizbrauca uz to slimnīcu, kur piedzimu, nezinu, aizmirsu viņai paprasīt. Mēs jau (cik atceros) bieži braucām uz Rīgu gan pie ārstiem, gan citās darīšanās, jo tēvs pēc Gulbenes alus brūža nodegšanas strādāja Gulbenes dzelzceļa stacijā, un pieņemu, ka viņam bija brīvbiļetes, ceļojot ar vilcieniem. Nu tā ir sanācis, ka esmu dzimis Rīgā.
Saistība ar Gulbeni ir visu mūžu
Saistība ar Gulbeni man ir bijusi visu mūžu, pat tagad esmu vienots ar Gulbeni, dzīvojot tālu projām kopš aizbraukšanas 1944.gada aprīlī (tūlīt pēc bombardēšanas). Agrāk apmeklēju Gulbenes pilsētas pamatskolu no pirmās līdz gandrīz pēdējai klasei, kamēr saslimu ar vēdera tīfu 1944.gada februārī. Tad mani vācu iestādes pārvietoja uz Madonas slimnīcu ārstēties un izārstēties. Esmu precējies ar Āriju (bijušo Laimiņu) kopš 1971.gada, un mums ir meita Maruta, kas ir 28 gadus veca (nupat 2.janvārī nosvinēja savu dzimšanas dienu). Viņa bija pirmā, kas atgriezās Latvijā 1990.gadā ar Čikāgas tautas deju grupu un dejoja Daugavas stadionā.
Cīnās par Latvijas brīvības atgūšanu
Esmu pensionējies kopš 1998.gada 3.janvāra. Dienēju armijā kopš iebraukšanas Amerikā 1950.gadā, iestājos un beidzu Nebraskas Valsts universitāti (to pašu universitāti, kurā studēja bijušais Latvijas prezidents Kārlis Ulmanis). Pēc beigšanas strādāju dažādās būvniecības kompānijās gan Amerikā, gan ārpus tās, jo studēju finanses un reizē arī politiskās zinības. Kopš 1968.gada strādāju pie Amerikas federālās valdības Humānajā un veselības resorā un pārzināju federālās valdības dažādus piešķīrumus gan skolām, gan citām nozarēm. Esmu bijis iejūdzies politiskā un sabiedriskā darbā ārpus sava maizes darba kopš universitātes beigšanas 1957.gadā, veicot dažādus organizatoriskus darbus gan sabiedriskā, gan politiskā laukā. Esmu nepārtraukti cīnījies par Latvijas brīvības atgūšanu, organizējot sanāksmes, protesta demonstrācijas. Rakstījis iesniegumus ASV valdībai un Kongresam, piedalījies akcijās un organizējis Amerikas Latviešu apvienības kongresus un pats arī tajos piedalījies gan kā delegāts, gan kā ievēlēts prezidija loceklis.
Nodibina latviešu preses izdevumu
Kopš 1973.gada vadu Čikāgas Latviešu organizāciju apvienību, nodibināju vietējo latviešu preses izdevumu “Čikāgas Ziņas” un 1998.gadā tiku ievēlēts par rīcības komitejas priekšsēdi XI vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem 2002.gada jūlijā Čikāgā. Esmu nepārtrauktā darba ritmā no agra rīta līdz vēlam vakaram un pašreiz izpildu arī neoficiālus “konsula” pienākumus, veicot dažādus aprūpes darbus un atbildot uz jautājumiem gan iebraucējiem no Latvijas, gan no citurienes.
Vēlu visiem gulbeniešiem laimīgu un saulainu 2001. un visus nākamos gadus!
Vēlu, lai Gulbene ziedētu visā krāšņumā un spožumā, lai tā paceltos tikpat lielos augstumos kā Čikāga!
Vēlu un aicinu visus jaunos gulbeniešus nepamest Gulbeni pēc skolu beigšanas un turpināt strādāt un veidot karjeru un ģimenes dzīvi Gulbenē. Nekur jau nebūs tik labi kā savā pilsētā. Es savās domās un darbos kopš Gulbenes atstāšanas 1944.gada pavasarī vienmēr esmu bijis kopā ar Gulbeni un būšu līdz pat mūža beigām.
