Alūksnietis Uldis Kazaks ir 20 gadus vecs jaunietis, kam patīk veselīgs humors. Viņš mācās Rīgas Amatniecības vidusskolā Dekoratoru nodaļā par interjeristu.
Alūksnietis Uldis Kazaks ir 20 gadus vecs jaunietis, kam patīk veselīgs humors. Viņš mācās Rīgas Amatniecības vidusskolā Dekoratoru nodaļā par interjeristu. “Pabeidzu Dekoratoru nodaļā apdares darbu tehniku, bet sapratu, ka vēl kaut kā trūkst,” saka Uldis. Sevi viņš raksturo kā sabiedrisku cilvēku. “Esmu emocionāls, bet ne vienmēr drīkst emocijas atklāt. Var sanākt “ziepes”. Neesmu pesimists, bet vienmēr optimists. Manas negatīvās rakstura iezīmes ir patmīlība un egoisms. Uzskatu, ka vajag dzīvot šodienā. Nekurnēt par pagātni un nekalt grandiozus plānus nākotnei, tāpēc tuvākos desmit gadus neesmu saplānojis,” viņš atzīst. Draugi, mācības un darbs Uldim ir vienlīdz svarīgi. “Brīvajā laikā patīk kādreizējo kursabiedru kompānijā pasēdēt alus sētā. Alus ir mana vājība, īpaši “Užavas tumšais” ar citronu, kāds ir tikai alus sētā. Nepatīk naktsklubi, labāk ar draugiem pasēžu bārā,” stāsta jaunietis.
“Uzskatu, ka tagad ir labāki dzīves apstākļi, nekā bija mūsu vecākiem. Arī darbu dabūt ir vieglāk. Domāju, ka cilvēki nav daudz mainījušies. Draudzību un uzticību cilvēkos vērtēju visaugstāk. Man dzīvē svarīgs ir finansiālais nodrošinājums, veselība un darbs. Ja tas ir, par pārējo var neuztraukties,” Uldis apgalvo.
Pretējo dzimumu viņš raksturo labprāt. “Patīk lietišķa tipa sievietes. Lai piesaistītu manu uzmanību, viņai ir jābūt simpātiskai, ar raksturiņu, dzīvespriecīgai, patstāvīgai, jāprot lietot kosmētiku. Man nav pretenziju, ja sieviete iedzer, bet nepatīk, ja pārmērīgi lieto alkoholu. Uzskatu, ka sievietei jāprot solīdi – “caur puķēm” – atteikt vīrietim. Pakaļ nekad neskrienu, lepnums neļauj. Ja vīrietis spēj lamāt sievieti, tas parāda viņa vājumu. Tāpēc jau sievietes ir vājais dzimums, lai viņas saudzētu un mīlētu!” saka Uldis.
Dzīvi viņš nespēj iedomāties bez trim lietām. “Ja man nav pulksteņa, jūtos neomulīgi. Šķiet, ka visur kavēju. Arī bez mobilā telefona nevaru, lai nezustu sakari ar cilvēci. Bet trešā lieta ir māja vai dzīvoklis, jo zem tilta negribu dzīvot,” atzīst Uldis.
