2001.gada 18.janvāra “Dzirkstelē” publicētajā materiālā “Zemnieki vēlas nokaidrot par nodoto pienu, izsaka pretenzijas akciju sabiedrībai “Rankas piens”.
2001.gada 18.janvāra “Dzirkstelē” publicētajā materiālā “Zemnieki vēlas nokaidrot par nodoto pienu, tā produktiem un analīžu rezultātiem” anonīma Kalnienas iedzīvotāja savā un citu Kalnienas iedzīvotāju vārdā izsaka pretenzijas akciju sabiedrībai “Rankas piens”, konkrētāk akciju sabiedrības “Rankas piens” Beļavas loka piena savācējam Aivaram Garajam, netieši arī “Rankas piena” laboratorijai un vadībai.
Mēs, arī Kalnienas iedzīvotāji, kas pienu akciju sabiedrībai “Rankas piens” pārdodam jau vairākus gadus (anonīmā stāstītāja tikai no 2000.gada oktobra), kategoriski iebilstam pret izteiktajiem pārmetumiem.
Vairākus gadus reizē ar samaksu par pārstrādei nodoto pienu saņemam piena pieņemšanas kvītis ar piena novērtējumu (šķiru), piena tauku saturu, olbaltumvielu daudzumu. Tie tad arī veido atbilstošo piena izcenojumu. Par to, kāds izcenojums pienam pa šķirām būs vasaras un ziemas periodos, vienmēr esam laikā informēti. Piena savācējs katram piena piegādātājam izsniedz informatīvo tabulu, ko veidojusi akciju sabiedrība “Rankas piens”. Vienmēr ir izsniegti saraksti, cik piena jānodod par “Rankas piena” ražotās produkcijas kilogramu un cik maksā piena pārstrāde.
Saņemot produkciju, uz tās iesaiņojuma ir uzlīme ar piena piegādātāja reģistra numuru, bet piena pieņemšanas kvītī uzrādīta tā summa, kas atskaitīta par pārstrādi. Ja piegādātājam ir zināmi iepriekšminētie dati, tad elementāri vienkārši konstatēt, vai saņemtais atbilst patiesībai.
Analīzes pienam ņem divas reizes mēnesī. To dažreiz dara arī negaidot, kad analīzes ņem laborantes no akciju sabiedrības “Siguldas CMAS”, pēc tam izsniedzot izdruku par piena kvalitātes rādītājiem.
Taisnība, “Rankas piens” maksā par piegādāto produkciju mazāk nekā pārējās akciju sabiedrības Latvijā, bet, kam nodot saražoto, tas ir katra piegādātāja ziņā.
Par kārtību, kādā piena savācējs izmaksā naudu, neklātos runāt. Šķiet, stāstītājai ir personīgas antipātijas pret viņu, vai arī cilvēks iedomājas sevi mazliet “atrautu” no zemes. Nezinām, kā var veidoties rinda (varbūt Kalnienas centrā), ja pie viena piena nodošanas paaugstinājuma ir divi, varbūt trīs cilvēki.
Pārsvarā Kalnienā piena piegādātāji ir pensionāri, kas līdz tam laikam, kad noorganizēja Beļavas loku, tas ir, 1999.gadā, pienu nodeva akciju sabiedrībai “Vidzemes piens”. “Vidzemes pienam” produkcijas savākšanas laiks bija un arī šodien ir tāds, ka govis jāslauc trijos naktī. Atklāts ir jautājums, vai tādā gadījumā rīta slaukumu var atdzesēt, īpaši vasarā, jo piena savācējcisterna atbrauc pēc pulksten 4.00. Īpaši ziemā un aizputinātā ceļā ir jājūdzas ragaviņās un ar viena cilvēka vilktspēju jānogādā piena kannas tuvākajā piena savākšanas vietā, kas dažviet atrodas viena vai divu kilometru attālumā. Tas ne visiem ir pieņemami, radot stresu lopiem un mokot pašiem sevi, tāpēc ar atvieglojumu pieņēmām “Rankas piena” piedāvājumu.
Kā jau minējām, vienas (minēts vairāku) personas apgalvojums vēl nav kritērijs, pēc kura spriest un vērtēt akciju sabiedrības “Rankas piens” darbību, bet jāatzīst, ka karote darvas “Rankas piena” mucā ielieta, un kauns Kalnienas pusē.
Šķiet, ka anonīmā stāstītāja ņēmusi sliktu piemēru no mūsu Saeimas deputātiem, proti, “no lielgabala šauj uz zvirbuļiem”. Kā jau minējām, “Rankas piena” savācēja darbība, mūsuprāt un kā tagad pieņemts teikt, ir caurspīdīga. Sīkas problēmas neklātos kārt pie lielā zvana, bet atrisināt, savstarpēji aprunājoties.
Esam pārliecināti, ka pārsvarā visi Kalnienas piena piegādātāji pozitīvi vērtē “Rankas piena” darbību. Vēlot veiksmi darbā un veselību piena savācējam A.Garajam –
Jānis Bērtiņš, Ligita Līdaka, Mirdza Kušķe, Ināra Tarvāne, Inese Dambe, Ilga Kļaviņa un Maigonis Brīdaks, piena piegādātāji Kalnienā.
