Pārlapoju laikraksta sludinājumu lapu. Vienu pēc otra lasu sludinājumus, kuros dažādas firmas informē, ka “iepērk mājlopus”, un domāju, ja ir šādi sludinājumi, tad ir arī, kas lopus pārdod.
Pārlapoju laikraksta sludinājumu lapu. Vienu pēc otra lasu sludinājumus, kuros dažādas firmas informē, ka “iepērk mājlopus”, un domāju, ja ir šādi sludinājumi, tad ir arī, kas lopus pārdod. Tātad vairs nevajag, vairs nevēlas kopt un audzēt. Bet varbūt nespēj?
Bija laiks, kad Gulbenes rajonā tikai slaucamo govju skaits sasniedza ievērojami vairāk nekā desmit tūkstošus, bet šobrīd rajonā ir mazliet vairāk nekā pieci tūkstoši liellopu. It kā saprotami, dzīvnieku skaits samazinās, jo palielinās dažādu kontrolējošo dienestu skaits. Vieni iebilst, ka kūti pārskrējis melns vai balts kaķis, ka zirneklis barības galda stūrī pa nakti tīklu novijis, otri, ka gotiņai nokavēts paņemt asins paraugu analīzēm, trešiem netīk gadu gaitā nolietojusies slaukšanas iekārta, vēl citi jau iztālēm dzīvnieku ausīs cenšas saskatīt krotālijas. Dzīvnieku saimnieki zina, cik ļoti šo prasību, kas ar katru gadu, pat pusgadu, kļūst aizvien drakoniskākas, īstenošanai vajadzīgs naudas. Viņi nezina tikai vienu, kur rast šo naudu, lai prasīto godprātīgi pildītu.
Apzinās kārtības nepieciešamību
Visi zemnieki varbūt nav augstās skolās gājuši, bet viņi labāk par vienu otru diplomēto saprot, ka kārtībai un tīrībai kūtī ir jābūt, tikai viņiem nav skaidrs, kāpēc cilvēks no pagalmā esošās akas var pasmelt spainī ūdeni un padzerties, bet lopiņam, lūk, tas neder? Kāpēc nemitīgi atgādina, ka jāizbaro dažādi premiksi un dažnedažādas piedevas, bet pašu gatavotā skābbarība neatbilst analīzēm. Mums vajag tāpat kā ārzemēs. Par ārzemju pieredzi stāsta kāda pazīstama saimniece, kas atļāvusies vilku sugas sunim iegādāties dažas kastes veikala izbrāķēto svaigo vistu stilbiņu. “Izbaroju sunim tos apmēram mēnesi. Priecājos, ka ārzemju labumi tiks arī dzīvniekam. Viņi taču Eiropā zina, kā pareizi vistas jābaro. Kas notika? Mēneša laikā suns nobarojās tā, ka nespēja ne paskriet, ne aiz resnuma apsēsties. Tagad ievēro diētu,” stāsta saimniece. Spriediet paši. Ārzemēs taču viss ir pareizi un precīzi.
Zemnieki netic, ka būs vieglāk
Sācies jauns gads, bet zemnieku vaigā nekas neliecina, ka būs vieglāk un cerīgāk. “Kas notiks pavasarī sējas laikā? 15, 20 un 30 hektāru lielās zemnieku saimniecības faktiski bankrotējušas, un neviens tās vērā neņems. Nekāda attīstība nenotiks arī tajās saimniecībās, kur ir divas, labākajā gadījumā – septiņas, govis. Zemnieka sētā novecojusi arī kolhoza laika lauksaimniecības tehnika. Jaunas tehnikas iegādei naudas nav. Degvielas cenas palielinās. Mazam zemniekam visu to nepavilkt,” uzskata Līgo pagasta zemnieks Ādams Skangalis. Viņš domā, ka arī valsts piešķirtā subsīdiju nauda problēmas neatrisinās, jo palīdzēs tikai tām lielākajām saimniecībām, kas vēl pastāv. Zemnieks pauž neticību, ka varēs saņemt solīto akcīzes nodokli. Viņaprāt, arī bankas vēlas pelnīt un nekad ar mazajām zemnieku saimniecībām nekādos darījumos neielaidīsies. “Ar kredītiem ir tā: ja tev bankā nauda ir, tad vari iet uz banku to aizņemties, ja nav…,” saka Ā.Skangalis. Viņš neļaujas gariem ekonomiskiem apcerējumiem, bet šodienu vistiešāk izjūt uz savas ādas.
Izdzīvos stiprākie un lielākie
Nevienam vairs nevajag skaidrot, ka izdzīvos un pastāvēs tikai lielās zemnieku saimniecības un lauksaimniecības pārstrādes uzņēmumi. To pierāda šodiena, kad uz bankrota līnijas nostājusies, piemēram, Zeltalejas pienotava, jo ražotās produkcijas apjoms ir neliels, bet ražošanas iekārtas novecojušas un neatbilst šodienas prasībām. Nākotni zīlē arī virkne citu mazo ražotņu. Prasībām atbilstošai kārtībai ir jābūt, jo tā būs arī tad, kad būsim Eiropas Savienībā, tomēr tur, nevienam neko neuzspiež, bet mudina saprast. Nenoliedzu, ka man īsti nav skaidrs, cik labi vai slikti tur būs, bet saprotu, ka zelta lietus no debesīm nelīs. Diezin vai latviešu zemniekam piemaksās, līdzīgi kā ārzemēs, par to, ka viņš piederošajās zemes platībās neļauj augt usnēm un tās nopļauj, neko neražojot. Šobrīd man Eiropas Savienība līdzīgi kā komponistam Raimondam Paulam asociējas ar Hruščova laiku, kad visus mudināja skatīties komunisma virzienā, solot, cik labi tajā dzīvosim un strādāsim. Ceru, ka būs citādāk – labāk, tomēr solījumiem vēl noticēt nevaru.
Jāveido zemnieku biedrības pagastos
“Izlasot presē publicētos rakstus, secinājumi ir drūmi. Fabrika “Laima” un “Staburadze” pārdota, nešaubos, ka arī “Latvijas Balzāmu ” un kuģniecību pārdos. Es domāju, ka Eiropas Savienībai mēs kļūsim par lēta darbaspēka ieguves vietu. Neuzceltais komunisms pārtop par mežonīgo kapitālismu. Ja sociālismā pastāvēja kaut cik reāla vienlīdzība, tad kapitālismā tādas nav un nebūs. Noteicēja ir nauda. Par to var nopirkt visu. Es nedomāju, ka arī pēc pašvaldību vēlēšanām kaut kas mainīsies, jo pašvaldībām nav un nebūs naudas, vienalga kādas partijas pārstāvis sēdēs tās krēslā. Varbūt kaut ko izmainīt varētu Saeimas vēlēšanas, bet arī tikai tad, ja tauta būs saliedēta. Lai laukos tā būtu, nekavējoties jāveido zemnieku biedrības. Šis process uzskatāms par nokavētu, bet tā ir vienīgā iespēja zemniekiem izdzīvot,” uzskata Ā.Skangalis.
