Gulbenes bibliotēkas lasītāju kluba fondā jauna grāmata – Mudītes Šneideres dienasgrāmata “Dzīves sadedzinātie”, kurā atklāti un skaudri aktrise raksta par savām teātra gaitām, mīlestību un kopdzīvi ar Hariju Liepiņu.
Gulbenes bibliotēkas lasītāju kluba fondā jauna grāmata – Mudītes Šneideres dienasgrāmata “Dzīves sadedzinātie”, kurā atklāti un skaudri aktrise raksta par savām teātra gaitām, mīlestību un kopdzīvi ar Hariju Liepiņu.
Dienasgrāmata tapusi no 1998.gada 7.augusta līdz 1999.gada 7.augustam. Te personīgi pārdzīvojumi, vērojumi un pārdomas cieši savijušās ar atmiņām.
Tikko pieskaroties bērnības un skolas gadu gaitām, vairāk pakavējoties pārdomās par teātri, smeldzīgās atmiņās par savu dzīvi, autore lasītāju izved cauri savam mūža gājumam, kas, izrādās, ir piepildīts gan ar lielu mīlestību, gan sāpēm un milzīgu pašaizliedzīgu līdzdzīvošanu dzīvesbiedra sadegšanai…
Tā kā no abu aktieru dzīves neatdalāms ir Dailes teātris, grāmatas lappusēs lasām par kursa biedriem un draugiem Dinu Kupli un Antru Liedskalniņu, Gunāru Cilinski, Eduardu Pāvulu, Luiju Šmitu, Pēteri Pētersonu, Lilitu Bērziņu, Rasmu Prandi, sauktu par Šarlu, Alfrēdu Jaunušānu, Ojāru Vācieti un citiem. Par dēlu Āri, lauku māju Ipiķos, Kurzemes pusē, un Ventu, par laivām un makšķerēšanu.
Grāmatā Mudīte Šneidere raksta: “… mēs (es) varbūt zaudējām katru atsevišķu kauju, bet uzvarējām karu. Ir dzīvots godam, un šis tas arī paveikts. Bet – jebkura uzvara tiek svinēta krāsmatās. Es drīkstu to tagad rakstīt. Tā nebija izlaidība, tā nebija nevarēšana. Es drīkstu to rakstīt, jo tās melnās svītras bija tikai starp platām gaišām joslām.”
“… stāvēju Ventas krastā.
… stāvēju tur augšā, siltajā vējā līgojās vīgriezes … lejā, sudraba Ventā, Haris savā laivā. Un tad es domāju: ja tagad man kāds jautātu “kas ir laime?”, es neko nespētu atbildēt. Vien parādītu ar roku uz visu to, kas apkārt: augšā, lejā, tuvumā, tālumā… Laime ir – tas. Taču vienmēr esmu zinājusi, ka tas nav mūžīgs. Bet vienalga tā ir laime.”
“Zinu divus mīlētājus, kuri teikuši: “Es vēlos palikt pēc tevis, lai šķiršanās sāpes tiek man.” Man – tas ir dabiskais stāvoklis…”
