Tatjana Šmidte sevi uzskata par litenieti, lai gan dzimtā vieta ir Rīga. “Esmu pilsētniece, tāpēc brīnos par sevi, ka spēju iedzīvoties laukos, kas atrodas tik tālu no Rīgas.
Tatjana Šmidte sevi uzskata par litenieti, lai gan dzimtā vieta ir Rīga.
“Esmu pilsētniece, tāpēc brīnos par sevi, ka spēju iedzīvoties laukos, kas atrodas tik tālu no Rīgas. Tos pret lielpilsētu nekad nemainītu,” viņa pārliecināti saka.
Aicina senču zeme
Pirms pāris gadiem Tatjana un viņas vīrs uzzinājuši, ka Litenē dzīvojis vīra vecvecvectēvs, kam te bijusi saimniecība un zeme. “Vīrs man ir pilsētnieks. Viņš nelabprāt brauca uz šejieni apskatīt mantojumu. Tiklīdz ieraudzīju Litenes apkārtnes skaistumu, sapratu, ka nekur citur – tikai te, kas ir Dieva dota vieta. Vienmēr visiem saku: “Jūs staigājat pa zeltu, tikai, te dzīvodami, esat pieraduši un to nenovērtējat. Ik solis, ko speru uz šīs zemes, man dod garīgo un fizisko spēku. Es varu kopt zemi no agra rīta līdz vēlam vakaram, neizlaižot no rokām lāpstu un grābekli,” priecājas Tatjana.
Tic, ka palīdz Dievs
Man pretim sēdošajā sievietē, šķiet, mājo neizsīkstošs enerģijas avots, kas licis Tatjanai ne tikai papildināt zināšanas dažādos kursos, bet izaudzināt trīs bērnus. Divi no viņiem – jaunākā meita, kam ir 17 gadu un dēls – 19 gadu – mācās Zviedrijā Kristīgajā koledžā.
“No paziņām uzzinājām, ka ir tāda koledža, uzrakstījām vēstuli, ka bērni vēlas tajā mācīties, bet nepietiek līdzekļu. Mācību gada sākumā saņēmām vēstuli no Zviedrijas, ka zviedri palīdzēs atmaksāt daļu mācību izdevumu. Fantastiski! Eju baznīcā un ticu, ka Dievs vienmēr palīdz cilvēkiem, kas to lūdz,” stāsta Tatjana. Vecākā meita Anna kopā ar Olgu Pīrāgu režisē uzvedumus un šovus bērniem, piemēram, “Admirāļu klubā”, “Pepsi forumā” un citos klubos. Viņa pati gan šuj, gan izšuj tērpus pasākumiem, gan veido klaunādes un pati ir klauns.
Strādā,kamēr esi jauns
“Vienmēr esmu audzinājusi bērnus, ievērojot principu neko neaizliegt, nenoteikt, bet ļaut viņiem pašiem izvēlēties, izlemt, kas ir labi, kas slikti. Arī tagad mēs viens otru tikai atbalstām. Ja jūs zinātu, kādas vēstules rakstām. Mani nebiedē, ka divi bērni atrodas tālu prom no mājām. Tas ir tāpēc, ka es zinu, ar viņiem ir Dievs. Tas nav tikai tā, ka es aizeju uz baznīcu, aizdedzu sveci un viss. Ir jātic. Neviens cilvēku tā nesargās kā Dievs. Jaunākā meita 15 gadu vecumā aizbrauca uz Zviedriju bez īpašām valodas zināšanām. Pēc gada viņa jau koledžā strādāja par tulku. Bērniem saku: “Kamēr esiet jauni un spējat, strādājiet, jo jaunībai ir vairākas priekšrocības”,” saka Tatjana.
Šuvusi vienmēr un visur
Lielāko mūža daļu Tatjana atvēlējusi šūšanai, pareizāk būtu teikt, izšūšanai, tāpēc to vēl arvien uzskata par vaļasprieku. “Biju klusa un kautrīga meitene. Mamma mani pie rokas atveda uz tehnikumu, lai es apgūtu grāmatvedes profesiju. Tehnikumu pabeidzu, apzinoties, ka mierīga, stundām ilga sēdēšana pie galda un skaitļu izkārtošana ailēs man nav piemērota. Man patīk, ja viss vienmēr notiek strauji, ātri, ar vērienu,” sevi raksturo Tatjana, piebilstot, ka vienmēr paticis viss košais, spilgtais un krāšņais.
Naudu izlieto ceļošanai
“Skolojos par grāmatvedi un arī šuvu. To darīju tāpēc, ka vienmēr naudas bija par maz, bet apkārt daudz piemēru, ka šujot iespējams nopelnīt. Arī pašai gribējās kaut ko jaunu, skaistu un no citiem atšķirīgu. Kaimiņos dzīvoja kaimiņiene, kas bija izšuvēja. Tolaik izšūšana sevi tikai sāka pieteikt. Tā bija reta un pieprasīta amata prasme, lai gan rast iespēju strādāt par izšuvēju kādā modes salonā nebija viegli. Vajadzēja mācīties izšuvēju kursos,” stāsta Tatjana. Kaimiņiene palīdzējusi viņai iekārtoties darbā vienā no modes saloniem, bet divus gadus Tatjana cītīgi papildinājusi iemaņas izšuvēju kursos. Strādājot salonā, viņa labi pelnījusi, lai daļu naudas izlietotu ceļošanai.
Patīk latviskie ornamenti
Divdesmit gadus Tatjana nostrādājusi modes salonā un šo laiku atceras, kā ideju un fantāzijas pilnu. Ir būts neskaitāmās modes skatēs un tērpu izstādēs. “Varēju šūt dienu un nakti. Arī tagad man ir daudz plānu saistītu ar izšūšanu, tekstilijām, panno, darinājumiem no ādas un tamlīdzīgi. Lai gan esmu krievu tautības, mani suģestē latviešu tautas raksti un ornamenti,” stāsta rokdarbniece.
Izšuvusi kāzu tērpus
Tatjana nav mēģinājusi skaitīt, cik līgavu tērpiem izšuvusi ornamentus no zīda diegiem, pērlītēm, ziediņiem un citiem tikai šos tērpus rotājošiem nieciņiem. “Pārlapojām dažādus ārzemju žurnālus, kas tolaik bija retums, un pēc tajos ievietotajiem paraugiem izšuvām. Fantastiski bija šie izšuvumi. Brīnījos, vai to patiesi to esmu paveikusi ar savām rokām. Arī tagad to spētu, tikai, vai būs, kas spēs atlīdzināt par šo darbu,” prāto Tatjana.
Izšuvumus vienai no lepnākajām kāzu kleitām, kam audumā izlietoti 25 metri, viņa veidojusi mēnesi. Būdama izšuvēja, Tatjana strādājusi mājās. Viņa stāsta, ka, ilgstoši strādājot, katra pērlīte šķitusi dubultā, tāpēc visu dienu, bez pārtraukuma, šūt neesot iespējams. “Tagad visu paveic japāņu izgudrotas modernas iekārtas. Atliek tikai programmēt vajadzīgo rakstu. Tomēr man savs darbs joprojām šķiet mīļāks,” viņa saka un domā, ka tagad tie, kam ir nauda, kāzu tērpus iegādājas lepnos modes salonos, neskatoties, cik tas maksā. Ja arī vēl ir izšuvējas, tad viņu darba apjoms ievērojami samazinājies.
Plašs rokdarbu klāsts
Pagājušā gada nogalē Litenes kultūras namā pagasta iedzīvotāji varēja aplūkot Tatjanas rokdarbus. Izšūtu kāzu tērpu un līgavas plīvuru tur nebija, toties adījumu, tamborējumu, gobelēnu un izšuvumu – daudz. Darbi liecināja, ka autorei piemīt pacietība un izdoma. Tatjana priecājas, ka šāda izstāde viņai ir pirmā, bet tas nenozīmējot, ka nu ir sasniegts viss. “Visas iemaņas apguvu dažādos kursos. Dzīvojot Litenē, man ir laiks tās izmantot,” saka Tatjana. Viņa iecerējusi izveidot lielu sienas panno, kur attēlota Litenes dabas ainava laikā, kad zied pienenes. “Man patīk veidot lielus darbus, kur izmantoju košus krāsu toņus. Vienmēr ir patikusi jūra, kur ir krāsu daudzveidība,” stāsta Tatjana. Darbos viņa izmanto arī sudraba un bronzas diegus, kas nav izturīgi, tāpēc vajadzīga pacietība. Visas ieceres rokdarbnieces neatklāj nekad. Arī Tatjana. Tāpēc atkal gaidīsim jaunus darbus un, kas zina, arī izstādes. Rokdarbniece nenoliedz, ka esot domājusi arī par sava biznesa attīstību.
