Gulbenes rajona Stradu pagasta zemnieku saimniecība “Dālderi” atzīta par lielāko saimniecību Gulbenes rajonā. Tās īpašniekam Aigaram Malcānam pieder 385,1 hektārs zemes.
Gulbenes rajona Stradu pagasta zemnieku saimniecība “Dālderi” atzīta par lielāko saimniecību Gulbenes rajonā. Tās īpašniekam Aigaram Malcānam pieder 385,1 hektārs zemes.
“Kopējā saimniecības platība, ko apstrādājam, ir vairāk nekā 500 hektāru, bet daļu tās nomājam,” saka “Dālderu” saimnieks Aigars Malcāns. Saimniecībai ir arī 75 hektāri meža platību, ko iespēju robežās izstrādā paši, jo A.Malcāns domā, ka tad vairāk labuma paliek saimniecībai. Viņš strādā kopā ar veiksmīgi rastiem partneriem – Edgaru Piļku un Jāni Zelču. “Sākotnēji “Dālderi” bija sabiedrība ar ierobežotu atbildību. Strādāju kopā ar Edgara tēvu Andreju. Kādā sarunā viņš teica, ka tad, kad viņa nebūšot, lai parūpējos par dēlu. Šo solījumu esmu izpildījis, jo Edgars turpina tēva darbu,” saka A.Malcāns.
Pārstrādā kokmateriālus
“Dālderu” palīgražošanas nozare ir kokapstrāde. To pārzina E.Piļķa. “Edgars strādā pie gatavās produkcijas realizācijas, līgumu parakstīšanas un tiešo partnerattiecību veidošanas, kā arī atbild par pārstrādei vajadzīgajām iekārtām,” stāsta A.Malcāns. Pārstrādāto kokmateriālu apjoms dienā ir liels. Ražo brusas, taras dēlīšus, zāģē baļķus dažāda garuma dēļos un veic citus darbus. “Kokmateriālus arī iepērkam, jo tas ir izdevīgāk nekā izstrādāt tikai īpašuma mežu,” domā A.Malcāns. Viņš stāsta, ka abi zāģi esot pašu gatavoti. Tuvākajā laikā pabeigšot darbu pie trešā.
Visu izšķir kadri
Zemnieku saimniecības kokapstrādes cehā nodarbināti 12 strādnieki vecumā no 19 līdz 57 gadiem. Vecākais strādnieks ir Gunārs Dzerkalis. “Gunārs man jokojot saka: “Visu mūžu esmu braucis par šoferi, bet vecumdienās jāstrādā “katorgas nometnē”. Cienot viņa vecumu, ļāvu Gunāram izvēlēties, pie kā un kur strādāt,” stāsta A.Malcāns.
Viņš pārliecinājies, ka diemžēl rast tādus strādniekus, kam uzticēt darbu, zinot, ka noteikti izdarīs, šodien esot grūti. A.Malcāns vaino alkoholu, kas pieveicis ne vienu vien kādreiz labu darba darītāju.
“Alkohols – tā ir slimība,” pārliecināts A.Malcāns. “Cilvēks ierodas darbā. Dienu nostrādā, bet vakarā jau prasa avansu. Nākamajā dienā strādnieka nav. Uzskatu, ka alkohols ir hroniska slimība, ko pieļāva valsts valdība, atverot robežas. Mucām Latvijā ieveda nelegālo spirtu un alkoholu. Tagad brīnāmies par rezultātu,” prāto A.Malcāns. Viņš stāsta, ka darbavietā esot veicis drēbju skapīšu kontroli un pārliecinājies, ka cilvēki dzer atšķirīgi. Jaunākie – lētāko, tātad nekvalitatīvāko alkoholu, bet vecākie – dārgāku un labāku. “Ja kokmateriālu pārstrādes cehā konstatēju, ka strādnieks darbā lieto alkoholu, bez žēlastības atbrīvoju no darba,” saka A.Malcāns, jo uzskata, ka bezgalīgi žēlot nedisciplinēto nevar.
Attīsta lopkopību
Zemnieku saimniecības “Dālderi” viena no ražošanas nozarēm ir arī piena lopkopība. Tas ir likumsakarīgi, jo kādreizējā kolhoza laikā te bija liellopu komplekss.
“Šobrīd ganāmpulkā ir 86 slaucamas govis un grūsnas teles. Skaitliski tas nav daudz, bet uzskatu, ka dzīvniekiem jābūt kvalitatīviem. Teles audzēju pats. Bija brīdis, kad gribēju atteikties no piena lopkopības un audzēt gaļas lopus, bet, izpētot gaļas tirgu, sapratu, ka par kapeikām arī nav jēgas strādāt. Tagad situācija pamazām uzlabojas ar daudz minētās Eiropas Savienības atbalstu. Kāda gan savienība? Bija padomju, tagad – Eiropas,” saka A.Malcāns. Ganāmpulku aprūpē traktorists Aigars Ābeltiņš un slaucēja Anita Survilla.
“Neviens man netic, kad saku, ka tiek galā divi cilvēki. Vairāk nevajag, jo pienu slaucam piena vadā, mēslus izvāc mehanizēti, arī barību ar rokām nedalām. Man ir labs inženieris – mehāniķis Jānis Zelčs, kas kūtī pierīkoja vakuuma iekārtu, kur izmanto ūdeni. Tas ievērojami ļauj ekonomēt elektroenerģiju. Arī iekārtas motors strādā klusu. Patīkami strādāt,” stāsta A.Malcāns. Pienu “Dālderi” realizē akciju sabiedrībai “Smiltenes piens”. Produkcijai ir augstākais novērtējums. Par piena litru maksā 11 santīmus.
“Esmu apmierināts ar šādu samaksu. Uz pienotavu vidēji dienā nogādājam 300 litru piena. Piena daudzums palielināsies, jo govis sāk atnesties,” stāsta saimnieks. Piebilstams, ka A.Malcāns saimniecībā ir arī veterinārārsts, viņš arī mākslīgi apsēklo govis. A.Malcāns uzskata, ka labāk, ja ir visas iemaņas, kādas vajadzīgas, strādājot ar augstražīgu ganāmpulku.
Nav pārraudzībā
“Dālderu” ganāmpulks nav pārraudzībā. “Uzskatu, ka šai pārraudzībai ir tukša skaņa. Cik mums rajonā ir augstražīgu govju ganāmpulku? Visas labākās govis 1992. un 1993.gadā masveidā likvidēja. Man zināmi fakti, ka ar motorzāģiem lopiem galvas griezuši, lai tikai ātrāk tiktu galā. Ciltskodolu paši vien esam likvidējuši. Tagad visu radīt no jauna nav viegli,” spriež A.Malcāns. Viņaprāt, arī valsts subsīdijas pienam vajadzēja maksāt par produkcijas kvalitāti. “Es pienu slaucu piena vadā. Tas slēgtā veidā nonāk no kūts atdalītā telpā, kur ir piena dzesētājs. Arī piena savācējautomašīnā tas nonāk slēgtā veidā. Te jau ir tā Eiropas Savienība,” joko A.Malcāns un piebilst, ka ar bijušās Padomju Savienības iekārtu nonācis Eiropas Savienībā.
Nobaro cūkas
“Dālderos” jau otro gadu audzē arī sivēnmātes. “Sivēni tirgū, manuprāt, maksāja dārgi, tāpēc tos sāku audzēt savām vajadzībām. Tagad jau ir astoņas sivēnmātes un šķirnes kuilis. Iegādāšos vēl piecas sivēnmātes. Nobarošanā ir vairāk nekā 60 sivēni. Arī cūkas aprūpē jau minētā slaucēja,” stāsta A.Malcāns. Rudenī saimniecībā daudz darīts, lai korpusā, kur izmitinātas cūkas, būtu gan ērtas aizgaldas, gan sivēnu atnešanās boksi. “Sivēnmātes turu tikai tāpēc, lai iegūtu sivēnus, jo ar tiem saistītas turpmākās darbības ieceres,” saka A.Malcāns.
Audzē graudus
“Saimniecībā audzējam arī vasaras kviešus. 25 hektārus esam atvēlējuši ziemas kviešiem. Apmēram 15 hektāru platībā sēsim vasarājus. Ražu rēķinu nevis pēc iesētās platības, bet pēc iegūtajām graudu tonnām. Graudus maļam savās dzirnavās un uzglabājam savos bunkuros ,” stāsta A.Malcāns. Veiksmīga sadarbība izveidojusies ar zemnieku Normundu Kalniņu, kas palīdz apstrādāt sējumu platības. “Normundam ir jauna lauksaimniecības tehnika, bet mums pārsvarā tā jau nolietojusies, tāpēc bieži remontējam. Savukārt mēs Normundam izlīdzam ar graudu novācamo kombainu,” saka A.Malcāns. Saimniecībā audzē arī zālāju sēklas, ko pārdod, bet sienam āboliņu un timotiņu. A.Malcāns uzskata, ka arī zemnieku saimniecības darbā būtiska nozīme ir labai komandai, jo vienam cilvēkam ar lielā saimniecībā ar visu galā netikt. Īpaši tad, ja darbs organizējams vairākās ražošanas nozarēs.
