Pagājušās nedēļas nogalē laikraksta “Dzirkstele” redakcijai piezvanīja gulbeniete Ausma Krūmiņa, lai pastāstītu par dzīvnieka uzticību saimniekam, spēju gaidīt līdz spēku izsīkumam.
Pagājušās nedēļas nogalē laikraksta “Dzirkstele” redakcijai piezvanīja gulbeniete Ausma Krūmiņa, lai pastāstītu par dzīvnieka uzticību saimniekam, spēju gaidīt līdz spēku izsīkumam.
“Ceturtdien, 2.martā, apmēram pulksten četros pēcdusdienā gāju pa Rīgas ielu garām Gulbenes pasta ēkai. Ievēroju, ka pie pasta centrālajām durvīm guļ liels, melns, labi barots suns, uzlicis ķepu un galvu uz ieejas pirmā pakāpiena. Dzīvnieks nevienam neuzbruka un nekādā veidā neapdraudēja, tikai, skatienu nenolaidis, cītīgi vērās durvju virzienā, vērodams, kā pa tām ieiet un iznāk pasta apmeklētāji. Pievakarē stipri sniga un putināja, tāpēc melnais dzīvnieka kažoks izskatījās tā, it kā būtu apklāts ar baltu apmetni.
Apmēram pēc pusstundas, kad atceļā uz mājām atkal gāju garām pasta ēkai, suns joprojām gulēja tāpat kā gulējis. Ne uz brīdi viņš nebija izkustējies no vietas. No pasta nodaļas darbiniecēm uzzināju, ka suns pie durvīm guļ jau kopš pulksten 12.00. Viņas zināja teikt, ka dzīvnieka saimniece dzīvo Gulbenē, Dzilnu ielā. Būdama ilggadēja pasta darbiniece, zināju, ka minētajā ielā iedzīvotājiem pasta sūtījumus piegādā pastniece Inta Teice, tāpēc steidzu ar viņu sazināties. Pastniece bilda, ka viņa suni aizvedīšot uz mājām. Tā arī notika. Dzīvnieks mierīgi ļāvās aplikt ap kaklu siksnu un sekoja pastniecei. Nedaudz vēlāk uzzināju, ka suņa saimniece bijusi ārkārtīgi priecīga, ka mājas sargs atradies, jo par tā pazušanu bijusi satraukta,” stāsta A.Krūmiņa.
It kā nekas ārkārtējs nav noticis, tomēr pārsteidz dzīvnieka uzticība un spēja gaidīt, tikai nav saprotams, kāpēc dzīvnieks tik ilgi gulējis pie pasta ieejas, kāpēc nav devies mājās, kāpēc nav pamanījis saimnieci iznākam no pasta? Minējumi var būt visdažādākie, tomēr paldies A.Krūmiņai, kas dzīvnieku neatstāja bez ievērības, kā arī pastniecei I.Teicei, kas viņu aizveda uz mājām.
