Gunārs Kokins: visu iespējams sasniegt ar mīlestību. Pagājušās nedēļas nogalē gulbenietis Gunārs Kokins ar vācu aitu sugas suni piecus mēnešus veco Irgosu pirmo reizi piedalījās sacensībās un iesācēju grupā kopvērtējumā ieguva 1.vietu.
Gunārs Kokins: visu iespējams sasniegt ar mīlestību.
Pagājušās nedēļas nogalē gulbenietis Gunārs Kokins ar vācu aitu sugas suni piecus mēnešus veco Irgosu pirmo reizi piedalījās sacensībās un iesācēju grupā kopvērtējumā ieguva 1.vietu.
Sacensības “Alūksnes ziema 2006” uz Alūksnes ezera ledus notika pirmo reizi. Kopumā tajās piedalījās 23 dalībnieki, kas startēja iesācēju un profesionāļu grupā. Pārbaudījumi pirmo reizi notika uz ledus, kas bija speciāli attīrīts no sniega.
Irgosu, kad suņukam bijuši divi mēneši, Gunārs iegādājies pie suņu audzētājiem Alūksnē.
“Uz sacensībām braucām galvenokārt intereses vadīti, cerot, ka Irgoss varbūt satiks arī savus brāļus vai māsas, bet nesatikām. Pie kinoloģes Agras Riekstiņas bijām mācījušies tikai nedaudz, tāpēc par uzvaru sacensībās un medaļām vispār nedomājām,” stāsta Gunārs. Vienīgais, par ko saimnieks bijis absolūti pārliecināts, ka Irgoss noteikti izpildīs suņu piesaukšanas komandu. Šaubas radījusi barjeru pārvarēšana, tomēr viss izdevies lieliski.
“Es cerēju, ka Irgoss kaut ko parādīs, bet, ka tik labi, biju ārkārtīgi pārsteigts. Tagad visu šo gadu mums ir tiesības sacensībās startēt iesācēju grupā, to arī darīsim, lai gan Irgosam, mērojot ceļu uz sacensību norises vietu, vismaz pagaidām nepatīk braukt automašīnā,” stāsta saimnieks.
Gunārs un pārējie ģimenes locekļi jau pārliecinājušies par Irgosa labsirdīgo raksturu, jo līdz šim nav izraisījusies neviena konfliktsituācija. Par saimnieku dzīvnieks atzīst Gunāru, jo abi dodas uz mācību laukumu, pastaigās, atļaujas trakulīgām draiskulībām. Arī vārds Irgoss ir saimnieka izdomāts.
Bijis noteikums, ka tam jāsākas ar “i” burtu, tajā jābūt arī burtam “r”.
Pirmais, kas ienācis prātā – Irsis, bet šajā vārdā kucēns saukts tikai tik ilgi, kamēr no Alūksnes atvests līdz Gulbenei, jo tad to nomainījis skanīgais un lepni skanošais Irgoss.
“Man vienmēr ir patikuši lieli suņi, tāpēc īpaši interesējos par vācu aitu sugas pārstāvi. Pirms Irgosa bija šīs šķirnes pārstāve Eira, bet diemžēl tās gēnos bija pārāk daudz vilkam raksturīgu īpašību, tāpēc vajadzēja no dzīvnieka atteikties,” atceras saimnieks. Gunārs par primāro neuzskata Irgosa piedalīšanos sacensībās. “Galvenais, lai būtu labs mājas sargs un draugs,” saka viņš.
