Sākums – 4.martā. Garšvielas, kuras iepriecināja senākās civilizācijas, vēl aizvien raksturo gan Vidusjūras tautu virtuvi, gan arī iepriecina mūsu pašu Latvijas saimnieces un garšaugu dārziņu kopējas.
Sākums – 4.martā.
Garšvielas, kuras iepriecināja senākās civilizācijas, vēl aizvien raksturo gan Vidusjūras tautu virtuvi, gan arī iepriecina mūsu pašu Latvijas saimnieces un garšaugu dārziņu kopējas.
Raudene (oregano)
Grieķu mīlas dieviete Afrodīte esot iedvesmojusies no raudenes, kas ir kļuvusi par viņas prieka simbolu. Senāk līgavas un līgavaiņi izrotājās ar raudenes vītnēm, ticot, ka šis augs nostiprinās mīlestību starp diviem cilvēkiem. Raudene ir daudzgadīgs krūmveida augs ar iegareni olveidīgām lapām, kuras ir vienīgā, kulinārijā izmantojamā auga daļa. Raudenes lapas var lietot gan svaigas, gan kaltētas. Raudenes lapas ir piesātinātas ar ēteriskajām eļļām, kuras izdala auga intensīvo, nedaudz saldeno aromātu. Raudenes izcelsmes vieta ir Vidusjūras reģions. Jo vairāk saules, jo raudenes aromāts ir brīnišķīgāks.
Raudene ir ļoti iecienīts, klasisks garšaugs, ko pazīst un lieto visā pasaulē ne tikai picu un makaronu ēdienu pagatavošanai. To izmanto veģetāro ēdienu garšas bagātināšanai, piemēram, ķirbju, cukini, kabaču, paprikas un kartupeļu sautējumos, pievieno ceptas, sautētas, vārītas cūkgaļas, jēra un liellopu gaļas ēdieniem. Tā lieliski garšo pie salātiem, dažādiem tomātu ēdieniem, olām un siera. Raudeni ieteicams lietot kopā ar rozmarīnu, timiānu, baziliku. Raudeni pie ēdiena jāpievieno īsi pirms gatavošanas beigām, lai piešķirtu tam pilnīgāku aromātu un garšu. Raudeni ieteicams uzglabāt oriģinālajā iepakojumā vai hermētiski noslēgtā traukā sausā, tumšā un vēsā vietā, lai tās nezaudētu savas garšas īpašības un aromātu. Raudene tiek pielietota arī medicīnā – saaukstēšanās un bronhītu, klepus, kā arī kuņģa un zarnu slimību gadījumos, kakla skalošanai, jo tai ir antiseptiska iedarbība. Arī Latvijā ir iespējams izaudzēt šo lielisko garšaugu.
Turpmāk – vēl
