Zem mākoņu cepures vecs mēness smīkņā.
Zem mākoņu cepures
vecs mēness smīkņā.
Ēnas pie žoga līp.
Taka kā naža asmens vizmo.
Noplēs naktij vienu stērbeli tumsas
ar ko bailēm acis un ausis aizbāzt.
Ik uz soļa liktenis gauž –
Laimes brīžus garām laistos
neatsaukt vairs nekad.