Forma seko funkcijai – tas ir universāls dabas likums. Dabas likumi darbojas neatkarīgi no mums. Apzināta dzīvnieku selekcija pēc eksterjera īpašībām ir notikusi tikai dažus pēdējos gadsimtus.
Forma seko funkcijai – tas ir universāls dabas likums. Dabas likumi darbojas neatkarīgi no mums. Apzināta dzīvnieku selekcija pēc eksterjera īpašībām ir notikusi tikai dažus pēdējos gadsimtus. Suns, tāpat kā visi mājdzīvnieki, bija, pirmām kārtām, praktiska dzīves nepieciešamība, ko turēja noteiktas funkcijas izpildīšanai.
Dzīvnieku atlase konkrētas funkcijas veikšanai laika gaitā rada noteikta tipa dzīvniekus ar līdzīgām eksterjera un temperamenta īpašībām. Mūsdienās dzīvnieku šķirņu atšķirīgās eksterjera iezīmes tikušas apzināti uzsvērtas un izkoptas, taču galvenais, sākotnējais šo atšķirību veidojošais faktors ir bijusi funkcija.
Suns pielāgojas
Suns daudzu gadu tūkstošu vēsturē līdzās cilvēkam ir apbrīnojami veiksmīgi pielāgojies, mainoties līdzi apstākļiem un cilvēka prasībām. Suns kļuvis par sabiedrības daļu, ģimenes locekli. Daudzās ģimenēs sadzīve ar suni un rēķināšanās ar suņa vajadzībām kļuvusi par cilvēka otro dabu. Pret suni grūti būt vienaldzīgam. Tas patīk, to neieredz, mīl, ienīst. Mūsu urbanizētajā pasaulē saimniekam ar visu to jāsadzīvo. Gudrs saimnieks centīsies suni padarīt pēc iespējas mīlamu vai pieņemamu, vai vismaz paciešamu apkārtējiem.
Mums ir labs produkts
Runājot biznesa valodā, mums ir labs produkts. Mums ir progresīvs suņu klubs,labi organizētas iestādes, obligātas suņu veselības pārbaudes, no ārzemēm ievesti vaislas suņi, daudzās šķirnēs respektējams vaislas darbs. Bet mums klibo tirgzinība un sabiedriskās attiecības. Pieprasījuma nav, bet mēs turpinām ražot. Cenšamies pircējiem pārdot nepareizu preci. Pircējam vajadzīgas krosenes, bet mēs pārdodam balles kurpes vai gumijas zābakus. Ja pircējs pēc tam sūdzas, pats vainīgs.
Dalīties priekā
Nodarbošanās ar suņiem ir hobijs, kam ziedojam brīvo laiku, ar ko saistās ieceres, plāni un sapņi. Būt suņu mīļotājam nozīmē ne tikai kopt un priecāties par dzīvnieku, bet arī dalīties priekā par viņu un izglītot citus. Cilvēki visvairāk baidās un nīst to, ko nepazīst. Mums caur šo dzīvnieku ir pavēries logs uz citu pasauli, un katra paša rokās ir tas, vai ļaujam šai pasaulē ieskatīties arī citiem cilvēkiem vai arī aizcērtam logu ciet, kā vizītkarti atstājot čupu zālienā. Te bija Džeris fon Agresors, kaķu bende, nakts gaudotājs un bērnu kodējs. Un kas tur citiem ko mīlēt? Teiksiet – es taču gribu, lai mans suns ir nikns. Es gribu, lai no mana suņa baidās, tāpēc jau man ir suns! Kur jūs dzīvojat? 30 hektāru lielā privātīpašumā? Jūsu suņa maizes darbs ir apsargāt auto stāvvietu vai eksportpreču noliktavu? Nav iebildumu. Pilsētā, daudzdzīvokļu namā? Skumji un pie tam bīstami.
Kontrolējiet savu suni
ASV Ohaijo štatā, kur divus gadus strādāju privātā firmā par suņu dresētāju, manam bosam bija divi iemīļoti teicieni. Kad atbrauca klients un sāka gari stāstīt, kāpēc viņa suns sakodis cilvēku (“Viņam nevajadzēja bēgt!” vai “Manam sunim riebjas divriteņi!”), Čārlzs Goldens pārtrauca šo tirādi un teica: “Nemēģiniet kontrolēt visu pasauli, jums jākontrolē savs suns!” Otru teicienu viņš lietoja, kad atnāca kāds klients ar lielu, izlaistu suni un interesējās, kur un kā varētu apmācīt suni uzbrukt cilvēkiem. Boss tad mēdza apvaicāties, vai klienta apdrošināšanas polise sedzot rekonstruējošas plastiskās operācijas trešajām personām. “Kādām trešajām personām?” nesapratnē jautāja suņa saimnieks. “Nu tām, kam jūsu suns sakodīs seju un rokas.”
Lai suņi ir draudzīgi
25 gadus kopā ar suni man ne reizes nav bijis vajadzīgs, lai suns mani aizstāvētu. Toties man katru dienu ir vajadzīgs, lai suņi ir draudzīgi un samierinās ar svešu cilvēku klātbūtni. Kad ar ģimeni braucam ceļojumā, suņus kopj mani vecāki. Pie bērniem nāk auklīte. Nāk ciemiņi. Uz meitas dzimšanas dienu sabrauca lieli un mazi ciemiņi, kas tik ilgi rotaļājās ar suņiem, kamēr pazuda visas tenisa bumbiņas un suņiem mēles vilkās pa zemi. Bērniem bija prieks par suņiem. Suņiem bija prieks par pārmaiņu dzīves ritmā un par vareno izskriešanos. Es noskatījos un domāju, ka tāpēc vien ir vērts turēt suņus. Nekas tāds nebūtu iespējams, ja suņi būtu zvērīgi agresīvi. Man kā saimniecei ir pienākums kontrolēt suni. Jo suns ir paklausīgāks un draudzīgāks, jo vairāk brīvības un iespēju būt kopā ar ģimeni es tam varu dot. Agresīvs suns nolemts izolētai, vientuļai un garlaicīgai dzīvei. Ir bijušas reizes, kad esmu vēlējusies, lai suns būtu blakus. Reiz, nākot no vēlā kinoseansa, man it kā sekoja divi piedzērušies tipi, un jutos sevišķi neomulīgi. Tomēr arī tad neko nelīdzētu, ja mans suns būtu nikns, jo viņš mājās saldi gulēja. Saimnieks ikdienas gaitās tik reti var paņemt suni līdzi, ka drošāk un vienkāršāk ir iegādāties gāzes baloniņu.
Kompanjons un mīlulis
Vairumam mūsdienu suņu galvenā funkcija ir kompanjons un ģimenes mīlulis, un tas uzspiež sunim ierobežotus uzvedības standartus. Ir grūti saprast, kāpēc liela daļa suņu audzētāju un īpašnieku agresivitāti vēl arvien uzskata par vēlamu īpašību. Tikai kara vajadzībām apmāca kara suņus. Viņus dresē ar kara metodēm – ar nūju un pātagu. Komandas izkliedz skaļi, militārā stilā. Suņiem māca “iet uz piedurkni” un nebaidīties no sitieniem. Kam tas vajadzīgs? Atbilde varētu būt, lai atlasītu suņus un apmācītu darbam policijā, bet tas ir izņēmums, nevis norma. Suņu audzētājiem skaidri jāapzinās, ka mūsdienās mēs galvenokārt audzējam suņus jaunajai funkcijai – kompanjons un ģimenes mīlulis. Temperaments un uzvedība iedzimst. Šķirņu klubiem rūpīgi jāizvēlas attīstības virziens, lai neiznāk ačgārni – it kā popularizējam ģimenes suņus, bet izlasām īpašību kopumu karam. Ar ko tad jūs, cilvēki, taisāties karot? Ar sētniecēm, pastniecēm, kaimiņu bērniem?
Izpaužas audzināšanā
Uzskati par suņa lomu ģimenē un sabiedrībā izpaužas gan dzīvnieka audzināšanā, gan šķirnes izvēlē. Ceru, ka neviens netic vecajai “gudrībai”, ka svešiem nevajagot suni glaudīt. Tieši otrādi, labi suņu audzētāji un īpašnieki speciāli ved kucēnu sabiedrībā, lai viņš pierod pie bērniem, divriteņiem, invalīdu ratiņiem, mašīnām, dažādiem cilvēkiem un trokšņiem. Kucēna vecumā ir nepieciešams kontaktēties ar daudziem draudzīgiem cilvēkiem un dzīvniekiem, lai viņš iemācītos tos mīlēt un uzticēties. Ārzemēs šo procesu sauc par kucēna socializāciju. Atcerēsimies, ka mēs audzinām ģimenes locekli. Visiem klientiem, kas gatavi tērēt naudu un laiku suņa apmācīšanai, iesaku padomāt, kā varētu masveidā piedāvāt kucēnu socializācijas programmas. Sunim – ģimenes loceklim un bērnu draugam – nedrīkst mācīt, kā uzbrukt un kost cilvēkam. Kaitināt un uzrīdīt suni ir ievērojami vieglāk nekā to atsaukt. Runājot analoģijās, nenoliedzu tankus vispār, tomēr uzskatu, ka ir nepareizi un apgrūtinoši ikdienā ar tanku braukt uz darbu.
Vairāku patiesību būtība
Mums jāatceras, ka uzbrūkot smagākus miesas bojājumus spēj nodarīt liels nekā mazs suns. Smagāk sakodīs tāds suns, kam gēnos ielikta spēja konflikta situācijā uzbrukt un reiz sagrābto neparko nelaist vaļā. Konflikta situācijā vieglāk uzdrīkstēsies uzbrukt cilvēkam ir suņiem, kam uzbrukšana iemācīta mērķtiecīgi. Viena lieta ir suns, kas, stūrī iedzīts, izmisumā kož. Pavisam kas cits ir suns, kas, izdzirdis sakosta cilvēka kliedzienus, izraujas saimniecei no rokām un metas līdzi barā kost vēl. To es zinu no pieredzes. Esmu rāvusi ar vienu roku gaisā savu mazo bērnu, ar otru roku aiz pavadas labsirdīgo dumiķi suni, kamēr man apkārt, rūkdams un zobus klabinādams, plosījās ponija lieluma suns. Pasakiet, kaut vienu iemeslu, kāpēc pilsētā daudzdzīvokļu namā ir vajadzīgs tāds agresīvs suns. Kāpēc manam sunim – kompanjonam jāsēž mājās, kamēr pār ielu valda suns – zvērs.
Kvantitāte un kvalitāte
Kā šķirnes dzīvnieku audzētāji vērtē darbu ar suņu īpašniekiem? Pēc pārdoto kucēnu skaita? Pēc nopelnītās naudas summas? Vai zina, kur vajadzības gadījumā vērsties pēc palīdzības? Padomāsim par sabiedriskajām attiecībām. Laikā, kad sabiedrību satrauc suņu uzbrukumi, mums ir jābūt pozīcijai, jo visiem suņiem ir zobi. Atzīsim, ka konkrētu šķirņu suņi nav piemēroti kuram katram, tāpēc suņu audzētājs vai kinologs uzņemas atbildību, palīdzot izvēlēties ģimenei suni. Ir konkrētu šķirņu suņi, kas nav piemēroti dzīvei pilsētā. Tik daudz lielu suņu kā Rīgā neesmu redzējusi nekur citur ārzemēs. Varbūt mums no ārzemniekiem ir jāmācās. Ja Latvijas pilsētās turpināsies sabiedrības konflikti ar suņiem un to īpašniekiem, baidos, ka pašvaldības varētu sākt ierobežot pilsētā dzīvojošo suņu lielumu un skaitu.
Pēc zoopsiholoģes – Austrālijas aitu suņu audzētājas Ingas Cerbules publikācijas sagatavojusi Malda Ilgaža
