Kamēr tapa “Dzirksteles” atvērums, mēs vēl to nezinājām. Pirmā lappuse tiek rakstīta pēdējā. Un tanī ir sēru ziņa.
Kamēr tapa “Dzirksteles” atvērums, mēs vēl to nezinājām. Pirmā lappuse tiek rakstīta pēdējā. Un tanī ir sēru ziņa. 28.septembra vakarā Jumurdā tika nošauts pieradinātais pusotru gadu vecais lācēns Jancis. To bija jāizdara cilvēkiem, kuri deva zvērēnam patvērumu, kuri mīlēja un kuri vienīgie skums pēc lācēna visu mūžu. Viņi tā rīkojās, jo sabiedrība to prasīja.
“Es biju Jumurdas briežu dārzā un redzēju mirušo lāci. Visi panācām bēdīgu rezultātu. Tā jau tas lācis pret cilvēkiem… neko. Bet pret dzīvniekiem tā bija, kā bija. Varēja jau savādāk rīkoties. Bet visi pēc tam gudri. Žēl,” saka Madonas rajona policijas pārvaldes Ērgļu policijas iecirkņa priekšnieks Auseklis Knope. Madonas rajona policijas pārvaldes kārtības policijas priekšnieks Ansis Graudiņš pieprasa sarīkot sabiedrisko tiesu tiem kungiem, kuri lācēnu Janci no Magadanas ir atveduši uz Latviju kā spēļmantiņu. “Es apbrīnoju šo kungu cinismu,” saka A.Graudiņš. “Šodien viņš ir lācēns, bet rītā būtu lācis. Tagad saka – nevajag šaut. Kurš uzņemtos atbildību par to, ka lācēns Jancis kādam mīlēdams nenorauj skalpu? Viņš nebija agresīvs, bet viņš varētu neaprēķināt savu spēku, jo ir zvērs,” prāto A.Graudiņš. Viņš atzīstas, ka Madonā runājis ar diviem medniekiem par šo jautājumu, bet atbilde bijusi: “Atvainojiet, mēs nešausim. Pagaidām tas nav zvērs. Tas ir lāču mazulis.”
Tomēr lācēns ir miris. Tāpēc 29.septembrī tika atcelta sasauktā Jumurdas pagasta padomes ārkārtas sēde. Par to informēja pašvaldībā. Visu šo nedēļu dzīvojām ķepainim līdzi. Līdz pat 29.septembra pēcpusdienai neziņā bija arī pati Jumurdas briežu dārza un lācēna Janča saimniece Gunta Cunska, kura dzīvo Rīgā. Viņa cerēja, ka pašas dotais rīkojums nebūs izpildīts. Nupat jau izdevās atrast Jancim jaunas mājas lāču patversmē Ungārijā. Tuvojas 4.oktobris – Pasaules dzīvnieku aizsardzības diena, kurā īpaša vērība tiek pievērsta pieradinātajiem dzīvniekiem, kuriem nav māju. Jancis nesagaidīja.