Pēdējā laikā tie kļuvuši par līksmu un aizrautīgu vecāko klašu skolēnu darbošanos savā skolā. Viņi, šie lielie bērni, ar apbrīnojamu degsmi, spēles prieku un neiztrūkstošu humora devu iejūtas neparastajās lomās.
Pēdējā laikā tie kļuvuši par līksmu un aizrautīgu vecāko klašu skolēnu darbošanos savā skolā. Viņi, šie lielie bērni, ar apbrīnojamu degsmi, spēles prieku un neiztrūkstošu humora devu iejūtas neparastajās lomās, dažkārt atklājot līdz šim nepamanītas spējas un parādot savus skolotājus no pavisam negaidītas puses.
Skolotājiem, skolēniem un arī vecākiem tā ir viena no priecīgākajām dienām gadā. Bet aiz šīs spēles ir daudz nopietnības un sirsnības, vēlēšanās būt labam, pateikties par doto.
“Skolotāja jau no pirmā acu uzmetiena iepatikās. Neatceros, ko viņa mums teica, bet vārdi bija silti un mīļi.”
“Pirmajā skolas dienā man, atklāti sakot, bija bail no visa svešā, nepierastā, neredzētā.”
“Skolā es jutos pati mazākā, vienīgā aizstāve bija audzinātāja. Viņas pavadībā mēs visi jutāmies droši.”
Tie ir citāti no abiturientu pārdomām pirms Žetonu vakara. Tātad ar zināmu laika atstarpi, bet vēl ne ar pieauguša cilvēka skatījumu.
Saņemt šādus vārdus no jaunības maksimālisma nozīmē daudz. Tie liek mums ne tikai pārdomāt un vērtēt, bet arī vedina uz gaišām domām, ļauj izjust gandarījumu par savu darbu.
Mīlēt un saudzēt to, kas ir vājāks, kam mazāk spēka. Palīdzēt pārvarēt bailes no nesaprotamā. Tas ir skolotāja likums. Pasargāt no ļauna, aizstāvēt. Tas ir skolotāja spēkos.
Lai jums un jūsu audzēkņiem līksma, gaiša un gandarījuma pilna šī svētku diena!
