Latvijas sievietes šobrīd cītīgi ada cimdus gaidāmā Rīgas NATO samita viesiem. Cimdu adīšanai ir nodevušās arī dažas Gulbenes rajona rokdarbnieces.
Latvijas sievietes šobrīd cītīgi ada cimdus gaidāmā Rīgas NATO samita viesiem. Cimdu adīšanai ir nodevušās arī dažas Gulbenes rajona rokdarbnieces.
Kopumā Latvijas sievietēm jāuzada 4500 cimdu pāru dažādu Latvijas novadu rakstos, 2500 pārus piegādāt apņēmās Latvijas Lauku sieviešu apvienības rokdarbnieces. Lizumniete Vivita Pozņaka, kas aktīvi iesaistās Lauku sieviešu apvienības pasākumos, aicināja arī mūsu rajona sievietes palīdzēt izpildīt pasūtījumu. Uzaicinājums tika izteikts arī Gulbenes Tautas lietišķās mākslas studijas “Sagša” dalībniecēm. “Sākumā tas skanēja ļoti skaisti – “valsts pasūtījums”, “cimdi tiks adīti tik cēlam un svarīgam notikumam”, taču tad tika atsūtīti noteikumi un tie izrādījās ļoti stingri – bija jāada noteikta izmēra cimdi, noteiktas bija arī krāsas, dzijām jābūt kvalitatīvām, vienāda rupjuma. Turklāt piedāvājums tika izteikts vasaras sākumā, kad lauku sievietēm ir daudz citu darbu, tādējādi cimdus adīt pieteicās tikai divas “Sagšas” dalībnieces Lidija Kazāka un Anita Reizniece, bet es uzrunāju arī Ženiju Fedosovu, kas ir liela rokdarbniece,” stāsta “Sagšas” vadītāja Biruta Višņakova. Gulbenietēm cimdus palīdz adīt arī lizumniete Silvija Sprudzāne.
“Dzirkstele” devās apciemot Ž.Fedosovu, lai palūkotu, kā viņai sokas ar cimdu adīšanu. Šobrīd viņai jau noadīti septiņi dažādu rakstu un krāsu cimdu pāri. Iesākti vēl arī citi, taču Ženija vēl nezina, vai tie būs vajadzīgi. Viņa ir noraizējusies, vai arī šie, jau noadītie cimdi, vērtētājiem labpatiks. Rokdarbniece atzīst, ka būs ļoti skumji, ja tie tiks izbrāķēti, jo ir ieguldīti gan līdzekļi dzijas pirkšanai, gan arī darbs.
Ženija jau ilgus gadus aizraujas ar rokdarbiem. Tas viņai šobrīd ir jauks vaļasprieks un arī veids, kā iegūt papildu ienākumus. Savulaik viņa darba apvienošanas kārtībā strādājusi trikotāžas cehā, viņa adīja jakas, tās tika sūtītas pa visu Padomju Savienību. Arī joprojām viņa turpina gan izšūt, gan tamborēt, gan arī adīt.
“Tagad man rokdarbu darināšana iet ilgāk. Veselība pieklibo. Kad paliek slikti, darbiņš jāmet pie malas,” stāsta Ženija Fedosova.
Viņa atklāj, ka NATO samitam domātos cimdu rakstus viņa smēlusies grāmatā. “Es vienmēr esmu adījusi pēc rakstiem grāmatās vai žurnālos. Ja man kaut kas nesanāk, es labāk adīkli nolieku maliņā, bet citreiz nakts laikā varu pamosties un noadīt. Man ir tāpat kā māksliniekam – kad atnāk mūza, viss izdodas,” stāsta sieviete.
Par saviem izadītajiem cimdiem viņai pašai ir liels prieks. “Taču, vai patiks lielajiem kungiem – kas to lai zina. Es tikai spriežu, ka viņiem tie cimdi nebūs īpaši vajadzīgi. Jā, varbūt viņiem tie arī patiks, taču diez vai viņi tos nēsās, drīzāk tie tiks nolikti kaut kur, varbūt vajadzēja dāvināt kaut ko noderīgāku,” spriež rokdarbniece.
