Gulbenes luterāņu mācītājam Mārim Sarmam vasara bija brīvlaiks, kad sasmelties saules siltumu un gaismu visai garajai ziemai.
Gulbenes luterāņu mācītājam Mārim Sarmam vasara bija brīvlaiks, kad sasmelties saules siltumu un gaismu visai garajai ziemai.
“Vienīgā vieta pasaulē, kur es pilnībā izslēdzu savu iekšējo radio galvā, ir pie jūras. Man liekas, ka tur es izkūstu,” saka mācītājs. Nu viņš spēka pilns atkal kalpo baznīcai, draudzei. Ir apritējis gads, kopš viņš ir kopā ar gulbeniešu luterāņu draudzi.
Patīk Gulbenes miers
“Es domāju par to, ko es daru Gulbenē. Tas ir laiks, kad es stādu stādiņus burtiskā un pārnestā nozīmē. Mēs ar sievu mēģinām skaisti iekopt baznīcas dārzu. Stādām un skatāmies, kā viss aug. Laistam. Tāpat notiek arī draudzē. Es aicinu cilvēkus kalpošanai, es stādu, veidoju. Tas viss ir tapšanas stadijā. Augļi būs redzami tikai pēc pāris gadiem. Man ļoti patīk Gulbene, esmu to tiešām iemīlējis. Tā nebija mīlestība no pirmā acu uzmetiena. Man patīk Gulbenes stils. Man patīk tas, ka automašīnas pa pilsētas ielām brauc lēni ar 30 līdz 40 kilometru ātrumu stundā. Mani fascinē gulbeniešu miers un nosvērtība. Es saskatu skaistumu Gulbenē. Man te patīk. Ir simpātiski, inteliģenti cilvēki. Esmu ar tādiem te sastapies vairumā. Te cilvēki māk ieklausīties, ir domājoši. Ja tādi ļaudis ir apkārt, tad var kopā lielas lietas darīt,” saka M.Sarma.
Viņš saka, ka pārsteidzoši bijuši pagājušie Ziemassvētki. Cilvēki stāvējuši vēl pat aiz baznīcas durvīm. Iekšpusē visiem nav bijis vietas. “Cilvēki ir izslāpuši pēc garīguma,” saka mācītājs.
Arī mācītāja ģimenes dzīvē gads, kas pagājis Gulbenē, ir bijis nozīmīgs. Mācītāja sieva Liene ir pabeigusi studijas Latvijas Universitātē, laulātajiem bijis daudz nervozuma, braukāšanas no Gulbenes uz Rīgu un atpakaļ. Nav bijis viegli iztikt. Taču draudze palīdzējusi. Bijuši gan prieka, gan emocionālas depresijas brīži.
Īpaša dievkalpojumu kārtība
“Tas, ko es vēlētos dot cilvēkiem, kas atnāk uz luterāņu baznīcu, ir garīgs Dieva piedzīvojums,” saka M.Sarma.
Mācītājs iecerējis nedēļas vidū – ceturtdienās – regulāri rīkot dievkalpojumu, kas sāktos ar tēju, turpinātos ar Bībeles stundu un pēc tam – ar meditāciju sveču gaismā klusinātā noskaņā. “Tā ir iespēja, klusi lūdzot, izbaudīt Dieva tuvumu,” skaidro mācītājs.
Otra iecere – katra mēneša pēdējā svētdienā rīkot ģimenes dievkalpojumu, kurā pēc senas ķeltu liturģijas parauga tiktu iesaistīti bērni. “Bērni šajā dievkalpojumā kārto altāri, veic lasījumus, nes sveces un krucifiksu. Viņi ir faktiski tie, kas saimnieko baznīcā šajā dievkalpojumā. Es tikai viņus koriģēju, saku svētrunu, bet visu pārējo dara bērni,” skaidro mācītājs. Viņš bilst, ka bērni ir tikpat svarīgi kā pieaugušie cilvēki. Tāpēc, pēc mācītāja domām, arī bērni, kas ir tam sagatavoti, var vadīt dievkalpojumu.
“Domāju, ka Dievam tas patīk. Ne jau velti viņš baras uz pieaugušajiem, sakot, kāpēc nelaižat bērnus pie manis,” saka M.Sarma. Šādu ģimenes dievkalpojumu rīkošanu baznīcā pirmoreiz sāks šomēnes.
M.Sarma paliek pie kārtības, ka ikmēneša pirmais dievkalpojums ir un būs veltīts vecajiem ļaudīm. “Tas ir dievkalpojums ar veco liturģisko kārtību, tas ir cieņas apliecinājums vecajiem ļaudīm,” bilst viņš.
Mācītājam ir prieks, ka Gulbenē uz luterāņu baznīcu nāk dažādu paaudžu ļaudis, nāk viņa paša vienaudži.
“Jaunie cilvēki ienāk baznīcā, bet pēc tam pazūd. Iemesls ir tur, ka viņiem netiek pievērsta vajadzīgā uzmanība. Par to es domāju. Iespējams, tie varētu būt ceturtdienu vakari, kad mēs varētu tikties baznīcā, just Dieva klātbūtni. Jaunie ļaudis – tā ir postmodernā paaudze, kam varbūt nepatīk tik daudz domāt, bet patīk just. Tas nav slikti. Tas ir veids, kā mēs uztveram pasauli,” saka M.Sarma.
Viņš gribot iedibināt Gulbenes draudzē tradīcijas, kurām būtu ilgs mūžs. “Vēlos vairāk kvalitātes, sniegt piedāvājumu. Es netiecos mākslīgi paplašināt to cilvēku kontingentu, kas nāk uz baznīcu,” uzsver M.Sarma.
Veido grupu kārtējām iesvētes mācībām
M.Sarma stāsta, ka pats nav bijis kristīts mazotnē. Arī šodien ir daudz tādu cilvēku, kas domā par savu bērnu kristīšanu, bet paši nav kristīti. Tā ir situācija, kad uz iesvētes mācībām ir aicināti nākt pieaugušie.
“Iesvētes mācības – tas ir lekciju cikls. Pieaugušam cilvēkam vajag saprast ticības pamatlietas ar intelekta palīdzību. Pēc lekciju visu tēmu noklausīšanās cilvēks var sevī pārdomāt, vai viņam tas ir vai nav pieņemams. Ja dzirdētais liekas pievilcīgs, cilvēks ir gatavs kristīties. Un tas notiek. Kristība luterāņu baznīcā ir sakramets. Tas nozīmē Dieva veiktu svētdarbību ar kristību. Tā mēs topam par Dieva bērniem. Tiekam uzņemti Dieva ģimenē. Savukārt iesvēte luterāņu baznīcā nav sakraments. Iesvēte ir pieauguša cilvēka apzināts solis, kur viņš ar Dievu slēdz īpašas attiecības, gribot būt viņa māceklis, apzinīgs sekotājs. Tātad pieaudzis cilvēks apzinās to. Iesvēte paceļ jaunā līmenī,” stāsta M.Sarma.
Viņš bilst, ka katoļu baznīcā iesvēte arī ir sakraments. Luterāņi to vērtē citādāk.
Mācītājs klāsta, ka uz iesvētes mācībām nāk vecāki ar bērniem, mammas, tēvi.
“Parasti ir tā. Vecāki atnāk un saka, ka grib kristīt bērnu. Bet paši nav kristīti. Saka, ka varbūt pašus ne, tikai bērnu. Tad man ir jābūt tam bargajam mācītājam, kas saka: “Nē, bez iesvētes nevarēs.” Mana doma ir tāda, ka man ir, ko teikt. Prakse ir tāda, ka pēc iesvētes mācībām cilvēki saka, ka daudz ko ir uzzinājuši, daudz ko redz un saprot citādāk – jaunā gaismā. Cilvēki atzīst, ka bijis vērts nākt uz iesvētes mācībām,” saka M.Sarma.
Viņš oponē tiem, kas uzskata, ka kristība nepiedienas pieaugušajiem cilvēkiem.
Tiem, kas vēlas pieteikties iesvētes mācībām, pie mācītāja jāpiesakās pēc dievkalpojuma baznīcā vai uzmeklējot viņu sestdienās no pulksten 10.00 līdz 12.00 mācītāja istabā baznīcas galā.
***
Uzziņai
– Dievkalpojumi Gulbenes luterāņu baznīcā notiek katru svētdienu pulksten 11.00.
– Mēneša pirmā svētdiena tradicionāli veltīta vecajiem ļaudīm, mēneša pēdējā svētdienā notiek bērnu un ģimenes dievkalpojums.
– Ceturtdienās Gulbenes luterāņu baznīcā pulksten 19.00 ir Bībeles stundas – lekciju kurss jebkuram cilvēkam. Var piedalīties arī tie, kas nav draudzes locekļi. Pēc Bībeles stundas ir pārtraukums, kam seko sveču dievkalpojums un klusa lūgšana.
