Turpinās no 5.septembra. JL. Beidzot realizēt administratīvi teritoriālo reformu.
Turpinās no 5.septembra
JL
Beidzot realizēt administratīvi teritoriālo reformu. Palielināt ikgadējo pašvaldību aizņēmumu un galvojumu limitu, kas ir nepietiekams, tādējādi kavē attīstības iespējas. Attīstīt reģionu iedzīvotājiem vitāli nepieciešamo infrastruktūru. Samērīgi palielināt līdzfinansējumu no ES un valsts budžeta. Katru gadu garantēt administratīvi teritoriālās reformas atbalstam vismaz vienu procentu no iekšzemes kopprodukta.
Šīs darbības nav sarindotas prioritārā secībā (tādu būtu grūti izveidot), bet galvenais virziens, kā attīstīt reģionus, ir veiksmīgi pabeigt ATR ar nelielām korekcijām pašreizējā projektā, novēršot praksē pieļautās kļūdas.
ZZS
Viens kopīgs solis visiem reģioniem (un līdz ar to arī katram reģionam atsevišķi) – panākt, lai reģionos neturpinātos iedzīvotāju aizplūšana gan uz Rīgu, gan ārzemēm, respektīvi, realizēt ZZS vadītās Zemkopības ministrijas izstrādāto Lauku attīstības plānu, kas tieši lauku vides, infrastruktūras un nodarbinātības jautājumus izvirza kā prioritāros gan valsts un ES atbalsta programmām, gan realizētajai reģionu politikai. Latgales reģionā nākamie divi soļi ir – uzņēmējdarbības veicināšana tieši reģionā, nodrošinot maksimālu atbalstu vietējiem uzņēmējiem, kā arī izglītības programmu realizēšana, kas automātiski nodrošinātu reģionu ar izglītotiem un spējīgiem vietējiem kadriem. Citos reģionos prioritārie virzieni tāpat ir izglītība, veselības aizsardzība un infrastruktūra, savukārt, Kurzemē un Vidzemē mēs varam papildus nosaukt lauku vides attīstību un nelauksaimniecisko uzņēmējdarbību, bet Zemgalē – īpaša uzmanība, protams, lauksaimniecībai.
TP
Vidzemē – valsts pārvaldes un reģiona sadarbība, izstrādājot attīstības stratēģiju un atbalsta instrumentus Ziemeļvidzemes un pierobežas rajonu uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, tostarp uzlabojot izglītības ieguves iespējas. Vidzemes augstskolas lomas nostiprināšana, ieskaitot pilna cikla apmācību un zināšanu pārnesi uzņēmējdarbībā.
Zemgalē jāturpina attīstīt reģiona galvenos virzītājspēkus – LLU un ar to saistītās zinātniskās institūcijas. Jānodrošina zināšanu pārnese uzņēmējdarbībā, izmantojot rūpniecisko un lauksaimniecības potenciālu.
Kurzemē – konkurences novēršana starp lielajām pilsētām (Liepāja un Ventspils) un mazāku attīstības centru nostiprināšana (Kuldīga, Saldus, Talsi, Skrunda un citi). Izglītības potenciāla (Ventspils augstskola, Liepājas Pedagoģiskā akadēmija) attīstība un zināšanu pārneses nodrošināšana. Ostu un piejūras potenciāla izmantošana un attīstība.
TB/LNNK
Spēcīgu reģionu pamatā ir attīstīti un finansiāli stabili novadi. Tādēļ ir jāpalielina pašvaldību daļa valsts budžetā, bet, plānojot Valsts investīciju programmas sadali, jābalstās uz reģionu un novadu noteiktajām prioritātēm un ES reģionālas attīstības fondu apguvi.
Valdībai ir jānosaka reģionu attīstība kā prioritāte Nr.1, arī lemjot par ES struktūrfondu sadali.
SC
Jāattīsta infrastruktūra – pirmām kārtām piesaistot ES fondu līdzekļus reģioniem (piemēram, Kurzemē: Rīgas – Liepājas šosejas rekonstrukcija, Zemgalē, neskaitot ceļus, ārkārtīgi svarīgi ir ieguldīt līdzekļus skolās un veselības aizsardzības infrastruktūrā – lai uzlabotu pakalpojumu kvalitāti un novērstu iedzīvotāju masveida pārcelšanos uz Rīgu; Vidzemē bez tam ļoti svarīgi attīstīt tūrisma infrastruktūru). Jāpastiprina kontrole pār pašvaldību pasūtījumu veikšanas konkursiem. Piesaistot ES līdzekļus, atviegloti noteikumi (mazāks pašu līdzfinansējums un tamlīdzīgi) jāparedz uzņēmējiem, kas darbojas reģionos. Lai palielinātu tranzīta plūsmu, jāuzlabo attiecības ar Krieviju un Baltkrieviju.
PCTVL
Visu triju reģionu attīstībai ir nepieciešama autoceļu tīkla atjaunošana un pietiekamā uzturēšana.
Kurzemei: – stabilās tranzīta plūsmas izveidošana, uzlabojot attieksmes ar valstīm – tranzīta avotiem;
ostu attīstība.
Pārsvārā Zemgalei:
lauku ražotāju kooperācijas atbalsts no valsts puses;
palīdzība lauksaimniecības produkcijas realizācijā.
Pārsvarā Vidzemei:
jānodrošina valsts garantijas inovāciju projektu kreditēšanai;
jāattīsta dažādas sīko ražotāju kooperācijas formas.
LPP/LC
Mēs iestājamies par vienotu priekšnoteikumu radīšanu attīstībai visos Latvijas reģionos. Būvējot jaunus ceļus, attīstot ostas un dzelzceļu, izmantojot unikālo ģeogrāfisko stāvokli, vēlamies sekmēt nevis kāda reģiona, bet visas Latvijas attīstību par Ziemeļeiropas galveno loģistikas un tranzīta valsti.
Otrs attīstības virziens visiem novadiem ir tūrisms, tāpēc LPP/LC turpinās attīstīt Rīgas lidostu, izveidojot to par lielāko lidojumu centru Austrumeiropā. Tūristi nepaliks tikai Rīgā, un tie ir nodokļu ieņēmumi pašvaldībām. Jāturpina arī LPP uzsāktā dievnamu atjaunošanas programma, jo baznīcas ir nozīmīgi tūrisma objekti.
Trešais virziens ir rūpniecības attīstība. No katras pašvaldības piedāvājuma un konkurētspējas ir atkarīgs, lai rūpniecības uzņēmumi aktivizētu savu darbību.
* * *
Nākamajā numurā partijas atbildēs uz jautājumu: Vai Latvijai tuvākajos četros gados jāieved darbaspēks, kā regulēsit migrāciju?
