Septembris izsludināts par Mutes veselības mēnesi, lai tā laikā ar dažādu akciju palīdzību atgādinātu bērniem un pieaugušajiem, cik liela nozīme ir zobu higiēnai.
Septembris izsludināts par Mutes veselības mēnesi, lai tā laikā ar dažādu akciju palīdzību atgādinātu bērniem un pieaugušajiem, cik liela nozīme ir zobu higiēnai.
Ikdienā rūpes par zobu veselību var būt vienkāršas un pat patīkamas, ja ievērojam galvenos mutes veselības veicināšanas pasākumus, par kuriem saviem klientiem ļoti daudz stāsta arī Ziemeļaustrumu Gulbenes Mutes veselības centra zobu higiēniste Iveta Zvirgzdiņa.
“Kopš 2000.gada strauji palielinājies Mutes veselības centra apmeklētāju skaits, jo pirms pieciem gadiem mēs nepratām novērtēt, ko nozīmē zobu higiēna. Šajā laikā ir audzis ne tikai pieprasījums, bet arī izpratne,” stāsta I.Zvirgzdiņa.
Jo agrāk, jo labāk
Higiēniste stāsta, ka 12 līdz 16 gadu vecumā rodas lielākās problēmas. Ja šajā vecumā atklājas, ka zobu tīrīšana notikusi pavirši vai pat nav veikta vispār, baktēriju aktivitātes rezultātā veidojas zobakmens. Ar katru gadu tas kļūst biezāks, tāpēc, jaunietim sasniedzot 17, 18 gadus, jau ir ievērojamas ne tikai zobu, bet arī smaganu problēmas. Ja arī tad vēl netiek apmeklēts zobu higiēnists un kopti zobi, tad 54 gadu vecumā zobi kļūst kustīgi, jo zobakmens ir nospiedis žokļa kaulu, kas vairs nespēj turēt zobus. Higiēnistei nācies strādāt ar pacientu, kam ir 16 gadu, bet pēdējo reizi zobus viņš tīrījis, mācoties 3.klasē.
“Zobakmens noņemšana ir nepatīkama procedūra, katrs cilvēks to izjūt citādāk. Tas ir atkarīgs, kāda ir zobu aplikuma pakāpe un pacienta jutība pret procedūru. Daudzus biedē asinis, jo, pieskaroties slimām smaganām, kurās dziļi atrodas zobakmens, diemžēl asinis plūst straumēm, tā ir normāla parādība,” stāsta I.Zvirgzdiņa.
Katru vakaru un rītu
Zobu higiēniste atgādina it kā visiem zināmu patiesību, ka zobi jātīra katru vakaru pirms iešanas gulēt un no rītiem pēc brokastīm, jo tad līdz brīdim, kad ēdam pusdienas, zobi ir brīvi no aplikuma un baktērijām.
“Esmu pārliecinājusies, ka īpaši gados vecāki vīrieši zobus tīra tikai reizi dienā, galvenokārt no rītiem,” bilst higiēniste. Tomēr pagājušajā gadā kabinetu skaitliski vairāk apmeklējuši vīrieši. Smēķētājiem pie higiēnista jāierodas ik pēc trīs mēnešiem. Pirmajos kabineta darbības gados tajā pēc palīdzības vērsušās sievietes cienījamā vecumā, bet šobrīd par zobu higiēnu vairāk sākuši domāt jaunieši.
“Cilvēkiem, kam nepieciešama zobu platīte, vispirms iesaku atnākt pie manis, lai noņemtu zobakmeni, jo ir gadījumi, kad zobakmens dēļ protēzistam nav iespējams noņemt precīzu mēru, lai izgatavotu labi piegulošu zobu platīti. Arī pirms došanās pie stomatologa vispirms vajadzētu atnākt pie higiēnista, jo pēc tam arī zobārstam ir vieglāk strādāt,” iesaka I.Zvirgzdiņa.
Trīs zobu birstes gadā
I.Zvirgzdiņa bilst, ka katram cilvēkam jāizraugās sev piemērotākā zobu birste, kas jāmaina trīs reizes gadā, protams, to var darīt arī biežāk.
“Iegādājoties zobu birstes, mēs ātri vien sapratīsim, kas mums ir piemērots, kas ne. No savas pieredzes iesaku iegādāties zobu birsti ar taisniem, gludiem sariem un trīsstūra formas galviņu, kas ļauj piekļūt zobiem maksimāli dziļi. Labāk lietot vidēji mīkstas un mīkstas birstītes,” skaidro higiēniste.
Daudzi cilvēki labprāt iegādājas un izmanto elektriskās zobu birstes, kas strādā ar lieliem apgriezieniem, to iedarbība uz zobiem ir gluži kā pie higiēnista.
Ir ļaudis, kas izmanto mutes eliksīrus. I.Zvirgzdiņa bilst, ka tie satur to pašu, ko laba zobu pasta.
“Ja higiēnists vai zobārsts saka, ka šo eliksīru vajag lietot, tas ir jādara. Ja ir veselīgas smaganas un veseli zobi, eliksīrs nav vajadzīgs, jo mutē ir laba mikroflora, ko ar pārlieku skalošanu var sabojāt,” skaidro higiēniste. Viņa atgādina, ka zobu higiēnists pieaugušajiem jāapmeklē divas reizes gadā, bērniem – reizi gadā, bet pie zobārsta – bērniem divas, pieaugušajiem – reizi gadā.
“Labāk biežāk pārbaudīties, nekā mierināt sevi, ka ar maniem zobiem viss ir kārtībā,” iesaka speciāliste. Viņa piebilst, ka kaitējumu zobiem rada arī mīkstā pārtika, kas šodien ir galvenā mūsu uztura sastāvdaļa. Ietekmējošs faktors tam, cik izturīgi ir un būs mūsu zobi, ir iedzimtībai.
***
Fakti
Veselības veicināšanas valsts aģentūras pētījumi liecina, ka Latvijas iedzīvotāji zobu higiēnai nepievērš pietiekamu uzmanību, jo aptuveni tikai puse iedzīvotāju zobus tīra biežāk nekā vienu reizi dienā, bet zobārstu, piemēram, 2000.gadā ne reizi nebija apmeklējusi trešā daļa Latvijas iedzīvotāju.
